«Pilnai laimei pietrūka pavisam maz - vēl viena precīza šāviena,» Kaspars Dumbris norādīja uz vienīgo kļūdu 20 šāvienos. To viņš pieļāva pēdējā ugunslīnijā, aprokot cerības finišēt labāko sešniekā. «It kā bija stabils šāviens, bet tā jau ar tiem stabilajiem ir - gribi vēl labāk, bet iznākumā lode lido garām. Fiziski jutos labi, būtu vēl pacīnījies par augstāku vietu, taču neko darīt, ja neizdevās trāpīt. Taču prieks, ka vismaz nedaudz iepriecināju ar šo desmito vietu.»
Andrejs Rastorgujevs uz starta neizgāja, jo saasinājusies Vankūveras olimpiskajās spēlēs gūtā slimība. Sezona vēl nav galā - atlikuši trīs Pasaules kausa posmi, tāpēc nebija tā reize, kad riskēt, startējot slimam.
«Protams, gribētos, lai mums būtu konkurētspējīgāki juniori. Kad mēs vēl bijām juniori, vismaz kāds no mums ieskrēja labāko divdesmitniekā. Tagad nekā,» par kopējo Latvijas biatlonistu veikumu Otepē sprieda Dumbris. «Biatlons ir dārgs sporta veids - nauda aiziet slēpēm, patronām. Ne visi vecāki to var atļauties. Taču es neesmu pesimists. Atombumba Latvijas biatlonā nav uzsprāgusi.»
Dāmas Žanna Juškāne, Līga Glāzere un Gerda Krūmiņa pēc izcīnītajām vietām otrajā un trešajā desmitā sprintā iedzīšanā nestartēja, priekšroku dodot Latvijas II ziemas olimpiādei. Arī dāmas vēl neesot aklimatizējušās.