Pateicoties K. Hāgena ziedojumam, septembrī studijas Vācijas augstskolās varēs sākt astoņi studenti no Latvijas. Uz stipendiju var pretendēt ikvienas LU fakultātes maģistrantūras un doktorantūras studenti, izņēmumi ir šo programmu pēdējo kursu studenti. Noteicošie kritēriji būs sekmes, motivācija, īpaši sasniegumi un nopelni LU atpazīstamības veicināšanā, aktivitāte studiju procesa organizācijā, kā arī svešvalodas zināšanas. Pats mācību process Vācijas augstākās izglītības iestādēs notiks gan vācu, gan angļu valodā, no kā arī būs atkarīga intervijas norise ar stipendijas pretendentu.
Atbilstoši mecenāta gribai viņa novēlējumu pārvaldīs LU rektors Mārcis Auziņš, LU Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga, Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš, Vācijas vēstnieks Latvijā Klauss Burkharts un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.
Šā gada aprīlī LU Fondam nodotie 2,4 miljoni eiro tiks noglabāti Luksemburgas bankā. Paredzēts, ka izmaksājamo procentu un dividenžu summa gadā sasniegs 50 tūkstošus eiro semestrī, kas var ilgt līdz pieciem mēnešiem, vienam studentam piešķirs stipendiju trīs tūkstošu eiro apmērā, norāda L. Kundziņa. Pieteikšanās nākamā semestra studijām ilgs no 31. marta līdz 31. maijam. Kā aprēķinājis LU Fonds, patlaban stipendijas kritērijiem atbilst 2500 studentu.
K. Hāgens Latviju ar savu māti Veru Hāgenu pametis Otrā pasaules kara laikā. Pamatizglītību viņš guvis Rīgā, savukārt augstāko izglītību - Berlīnē un Vācijā. Mecenāta karjera saistīta gan ar žurnālistiku, gan aktiermākslu, darbojoties Vīnes Burgteātrī un Vīnes kamerteātrī. Kā stāsta L. Kundziņa, mecenāts jutis lielu mīlestību pret Latviju, taču pašam bērnu nav bijis, tāpēc viņš nolēmis ziedot ievērojamo summu. K. Hāgens testamentā savu vēlmi norādījis gadu pirms došanās aizsaulē - 1999. gada 25. martā. LU Fonda visu laiku lielākais mecenāts ir Kristaps Morbergs.