50%, 75% vai 100% apmērā atkarībā no konkrētās diagnozes kompensācijas apmēra valsts kompensē lētākās no zālēm ar vienādu iedarbību. Ja pacientam ir izvēlētas dārgākas zāles, starpība starp lētākajām un dārgākām jāsedz viņam pašam. Neskatoties uz to, ka 2011. gadā tika veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, paredzot, ka pirmreizējiem pacientiem tiek izrakstīts lētākais savstarpēji aizvietojamais medikaments, Valsts kontrole uzskata, ka VM nav panākusi, ka ārsti vienmēr šo principu ievērotu. Bieži pacientiem tiek izrakstīts nevis zāļu vispārīgais nosaukums, bet konkrēts medikaments. Līdz ar to aptiekā pacientam jāpiemaksā ne tikai 50 vai 25% no summas, bet arī starpība starp ārsta izrakstīto un valsts noteikto kompensējamo medikamentu cenu.
Ģimenes ārste Sarmīte Veide Dienai pastāstīja, ka kopš izmaiņām normatīvajos aktos visiem pirmreizējiem pacientiem tiek izrakstīts lētākais savstarpēji aizvietojamais medikaments. Savukārt, ja, piemēram, trīs mēnešu laikā pacientam nav vēlamā efekta vai parādās kādas blakusparādības, tad zāles nomaina. Šādos gadījumos visi ģimenes ārsti ambulatorajās kartītēs norāda iemeslu, kāpēc tā darīts, bet pacientam šādā gadījumā ir jāpiemaksā vairāk, skaidroja S. Veide. Citādi gan ir ar tiem pacientiem, kuri pirms noteikumu izmaiņām jau vairākus gadus lietojuši kādas konkrētas zāles. Ģimenes ārste paskaidroja, ka ar katru pacientu tika pārrunāts, vai viņš vēlas pāriet uz citiem medikamentiem, tādējādi samazinot piemaksu par zālēm. Bet, tā kā cilvēkiem izveidojies jau pieraduma efekts un nav parādījušās arī kādas blakusparādības, pacienti lielākoties izvēlējušies zāles nemainīt. To pieļauj arī normatīvie akti, sacīja S. Veide. Arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis Dienai norādīja, ka mainīt medikamentus, pie kuriem pacients ir pieradis, nav pareizi, jo tas apdraud pacienta veselības stāvokli. Viņš gan piekrīt, ka ārstam ir pienākums pacientu informēt par iespēju iegādāties arī lētākas zāles, bet atzīmēja, ka ārsts primāri rūpējas par pacienta veselību, nevis pacienta maciņu. Līdz ar to, ja pats pacients nevēlas mainīt zāles, nav iemesla to darīt tikai tāpēc, ka citas varētu būt lētākas.
Arī pati VM Valsts kontroles vērtējumam nepiekrīt, norādot, ka ārsti arvien vairāk receptēs norāda zāļu vispārīgo nosaukumu, nevis konkrētu medikamentu, tādējādi pacientiem kompensējamo zāļu iegāde izmaksā lētāk. Tāpat VM pastāvīgi informējot pacientus par iespējām saņemt lētākās zāles, kā arī aicina ārstus izrakstīt pacientiem lētākās līdzvērtīgas efektivitātes zāles, tādējādi samazinot pacientiem līdzmaksājumus par medikamentiem, Dienai sacīja VM pārstāvis Oskars Šneiders. S. Veide gan atzīmēja, ka pacientiem kopumā trūkst izpratnes par kompensējamajiem medikamentiem, un, tā kā VM sniedz samērā niecīgu informāciju, ģimenes ārstiem ir jāvelta papildu laiks, skaidrojot sistēmas būtību.