Korupcijas pētnieks Valts Kalniņš norāda, ka būtu nepieciešams izvērtēt, kādu efektu uz korupciju medicīnā atstājuši iepriekš pieņemtie grozījumi, un tikai pēc tam ar lielāku pārliecību būtu iespējams vērtēt, vai pozitīvu efektu varētu dot arī pacientu darbības kriminalizācija. Iemesls tam, kāpēc nevajadzētu steigties ar kriminālatbildības ieviešanu, ir pacienta ievainojamā situācija, uzskata V. Kalniņš. «Ārstu un pacientu attiecības reizēm ir īpašas ar to, ka pacients salīdzinājumā ar ārstu atrodas daudz vājākās pozīcijās. Pacienta veselība un dzīvība ir atkarīga no šī ārsta.» Tāpat pētnieks uzsver, ka pacients bieži vien jūtas apjucis un neskaidrībā par to, uz ko viņam vispār ir tiesības.
Latvijā jau šobrīd pastāv kriminālnormas par ārstu sodīšanu, ja tiek pieņemtas pateicības aploksnē, taču tas nekādus īpašus rezultātus nav devis un nedos arī papildu pacientu sodīšana, uzskata Pacientu ombuda valdes priekšsēdētāja Liene Šulce-Rēvele. Viņa to sauc par kārtējo formalitāti: «Pateiksim, ka mums ir paredzēti sodi, bet neviens tāpat sodīts netiks un visi turpinās dzīvot kā līdz šim.» Viņasprāt, veids, kā mazināt «aplokšņu» došanu ārstam, ir sabiedrības informēšana - maksimāli bieži, regulāri un pamatoti cilvēkiem stāstot, cik izmaksā veselības aprūpe, cik saņem mediķi un kur paliek cilvēku oficiāli samaksātā nauda. Tāpat pastāv arī oficiāli veidi, kā papildus pateikties ārstam par paveikto darbu, uzsver Pacientu ombuda pārstāve. Ja pacientam ir tāda vēlme un līdzekļi, iespējams ziedot ārstniecības iestādei vai arī ar slimnīcas administrācijas starpniecību ārstam izmaksāt prēmiju. «Ir dažādi oficiāli veidi, kā motivēt ārstus, uzlabot ārstniecības iestāžu infrastruktūru ar ziedojumiem. Kāpēc to nedarīt? Es uzskatu, ka tas ir ļoti vēlams, taču tam jābūt oficiāli,» sacīja L. Šulce-Rēvele.
Bērnu slimnīcas reanimatologs Pēteris Kļava uzskata, ka pie atbildības noteikti ir saucams ārsts, ja tas no pacienta mēģina izspiest naudu, taču šādu situāciju nav iespējams salīdzināt, piemēram, ar konfekšu dāvināšanu. «Ja dzemdību namā piedzimst bērns un visi ir priecīgi, un par to atnes šampanieti un dāvanu karti māsiņai, es nezinu, vai tā ir kriminālatbildība,» sacīja P. Kļava.
Diena jau vēstīja, ka tieslietu ministrs Saeimas Juridiskajā komisijā otrajam lasījumam iesniedzis priekšlikumu Krimināllikuma grozījumiem, no kura izriet - ja pacients dos ārstam prettiesisku labumu, viņu varēs saukt pie kriminālatbildības. Tāda prakse ir vairākās valstīs, turklāt to paredz Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas rekomendācijas, norāda priekšlikuma iniciators KNAB. Paredzēts arī - ja cilvēks, kurš devis «aploksni» ārstam, par došanu un pieņemšanu labprātīgi ziņo, tad viņš tiktu atbrīvots no kriminālatbildības.
Ārstus, kas pieņem «aploksnes» - naudu un dāvanas, sodīt var kopš 2009. gada beigām, taču tikai daži ir stājušies tiesas priekšā.