Biju sagatavojis pāri par 50 priekšlikumiem izmaiņām Operatīvās darbības likumā. Šo priekšlikumu iesniegšanas nepieciešamību diktēja Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse šajā jautājumā, kā arī nesen pret Latviju ierosinātās lietas par Operatīvās darbības likuma normu atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. Iepazīstoties gan ar šīs tiesas praksi, gan Lietuvas un Igaunijas, gan Vācijas un Francijas operatīvās darbības likumiem, izrādījās, ka mūsu Operatīvās darbības likums ir krietni novecojis, jo nav bijis pakļauts fundamentālām izmaiņām jau gandrīz 20 gadus.
Vai pašreizējais Operatīvās darbības likums ir pārceļojis no PSRS laika?
Nē, likums ir pieņemts 1993. gadā. Tajā brīdī tas tika uzskatīts par mūsdienīgu, bet faktiski tas ir kodificēts VDK instrukciju apkopojums, kas uz to brīdi bija spēkā. Ja mēs atgriežamies 1993. gadā un analizējam tajā brīdī arī pieejamo Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, tad tas nav atbilstošs arī tā laika regulējumam, bet tādu likumdevējs bija pieņēmis. Taču arī pēc pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai mēs ignorējām, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi mums ir saistoši. Šis likums neatbilst starptautiskajām prasībām, tiesiskuma principiem un cilvēktiesībām jau kopš pieņemšanas brīža 1993. gadā.
Daudzi uzskata - galvenais, ka noziedzniekus ķer.
Ziniet, tā nievājošā attieksme ir līdz brīdim, iekams to cilvēku, kuram ir šī nievājošā attieksme, tiesībsargājošo iestāžu patvaļa neskar pašu. Tad, kad patvaļa sāk skart cilvēku personīgi, tad viņš ļoti cītīgi sāk studēt starptautisko pieredzi un ļoti gudri analizēt attiecības starp valsts varu - tiesībsargājošo iestāžu personā - un cilvēktiesībām.
Vai ir vajadzīgs jauns Operatīvās darbības likums?
Ir divas pieejas - vai nu konceptuāli pārstrādāt veco, vai pieņemt jaunu. Remontēt un salabot veco ir iespējams, bet labojumi būs tik būtiski, ka vieglāk ir pieņemt jaunu likumu, kurš regulētu operatīvo darbību tiesiskumu un atbilstu mūsdienu prasībām. Diemžēl ir maz Saeimas deputātu, kas paši ir saskārušies ar operatīvajam darbībām, maz ir tādu, kas ir iepazinušies ar operatīvajām lietām un pārzina tās problēmas, kas pastāv reālajā dzīvē. Tāpēc politiķu viedokļi bieži ir vai nu populistiski, vai arī virzīti, lai stutētu kādu no tiesībsargājošajām iestādēm. Manā skatījumā Vienotība, piemēram, lieliski apzinās tās problēmas, kas pastāv saistībā ar Operatīvās darbības likumu, bet viņu pozīcija ir balstīta uz to, lai šos robus izmantotu cīņā ar politiskiem pretiniekiem.
Kāds ir pierādījums jūsu vārdiem?
Kad es iesniedzu savus priekšlikumus, situācija attīstījās dramatiski. Uzreiz - bez jebkāda deleģējuma no Iekšlietu, aizsardzības un korupcijas novēršanas komisijas - tās priekšsēdētājs, pat neiepazīstoties ar maniem priekšlikumiem to savstarpējā saistībā, tūlīt paspēja deklarēt, ka šo priekšlikumu mērķis esot ierobežot drošības iestāžu darbību un pat apdraudēt valsts neatkarību. Labāk viņš tos būtu izlasījis. Tomēr Latkovskis atklāja ļoti interesantu jautājumu attiecībā uz drošības iestāžu darbu. Iepazīstoties ar drošības iestāžu atskaitēm, pārskatiem, radās jautājums, kur ir tās lietas, kuras, piemēram, Drošības policija ir virzījusi attiecībā uz valsts apdraudējumu? Izrādījās, tādu lietu nemaz nav, līdz ar to radās jautājums par operatīvo līdzekļu izlietojumu, kā tie tiek kontrolēti, kā tiek norakstīta nauda un kāpēc iesniegtie priekšlikumi pat netika izanalizēti.
Kas vēl bez jums atbalsta Operatīvās darbības likuma atjaunināšanu?
Analizējot manus priekšlikumus, komisijā atklājās Aināram Latkovskim neglaimojošas lietas, izrādījās, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija jau 2008. gadā bija saņēmusi Ģenerālprokuratūras atzinumu, ka ir nepieciešams jauns Operatīvās darbības likums. Tāpat atklājās, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese Ineta Ziemele jau trīs gadus pēc kārtas piedalās konferencēs Augstākajā tiesā un tiesnešiem norāda, ka mūsu valstī ir problēmas attiecībā uz operatīvo darbību. Tieslietu ministrija atklāja, ka likums ir novecojis un nepieciešams jauns likums. Diskusija par jaunu Operatīvās darbības likumu valsts pārvaldes institūciju un resoru līmenī turpinās jau no 1998. gada, taču priekšlikumi virzīti netiek. Kādēļ? Tādēļ, ka pie varas esošajām partijām nav politiskās gribas kaut ko mainīt Operatīvās darbības likumā, jo tās tiesībsargājošās iestādes bieži vien izmanto savās interesēs. Mūsu valstī ir 13 dienestu, kas nodarbojas ar operatīvo darbību, ar slepenas, diskrecionāras informācijas izmantošanu, kuri katrs velk segu uz savu pusi. Mani samulsināja, ka žurnālisti ir tik neizprotoši šajā jautājumā, jo tieši žurnālisti ir viens no aktuālajiem objektiem, pret kuriem tiesībsargājošās iestādes šādus novērošanas pasākumus veic.
Kā jūs balsosiet referendumā 18. februārī?
Esmu pieņēmis lēmumu nepiedalīties referendumā. Tomēr, ja nicināšana pret 180 tūkstošiem pilsoņu ies pāri strīpai, savu lēmumu es varētu arī mainīt. Latvijas tautu veido latvieši kā valsts nācija kopā ar mazākumtautībām. Ļoti liela kļūda, ka politiķi joprojām nevēlas pieņemt to kompromisu un turpina spēlēties ar šo jautājumu, ignorējot SC piedāvājumu attiecībā uz mazākumtautībām, ko tajā skaitā pieprasa Eiropas Padomes konvencija par mazākumtautību aizsardzību.