Tomēr, par spīti tam, ka valdībai patlaban īsti nav ieroču cīņā pret galvenajiem pašreizējās inflācijas dzinējiem, tā nevar nolaist rokas. Ir jāuzmana inflācijas izaugsme un īpašā plānā skaidri jādefinē pasākumi, lai nepieļautu cenu pieaugumu citu, no valdības lēmumiem atkarīgu faktoru ietekmē. Ekonomisti norāda, ka nedrīkst vairs paaugstināt patēriņa nodokļus (PVN, akcīzi), uzmanīgi jāvērtē valsts budžeta tēriņi.
Tāpat jālūko, ko var darīt konkurences uzlabošanas un administratīvi regulējamo cenu jomā.
Plāns augustā
Patēriņa cenas šā gada aprīlī, salīdzinot ar martu, pieauga par 1,1%, bet gada inflācija (šā gada aprīlis salīdzinājumā ar 2010. gada aprīli) sasniedza 4,5%. Vidējā gada inflācija (cenu pārmaiņas 12 mēnešos pret iepriekšējiem 12 mēnešiem) aprīlī pieauga līdz 1,5%. Tieši uz šo inflāciju skatās, kad tiek vērtēta valsts gatavība izpildīt Māstrihtas inflācijas kritēriju iestājai eirozonā.
Augstā inflācija tā dēvētajos treknajos gados Latvijai nogrieza ceļu iestājai eirozonā 2008. gadā. Analītiķi tagad brīdina, ka vēsture var atkārtoties, jo patēriņa cenas pieaug pārāk strauji. «Nav šaubu, ka inflācija atkal ir kļuvusi par problēmu (4,5% cenu gada pieaugums aprīlī pretstatā deflācijai vēl pirms gada) un ka tā rada riskus svarīgam mērķim - eiro ieviešanai no 2014. gada,» bilst DnB Nord bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Plānu cenu stabilizēšanai atbildīgā Finanšu ministrija (FM) cerēja sākt izstrādāt gada otrajā pusē - pēc tam kad būs pieejami dati par patēriņa cenu izmaiņām šā gada pirmajos sešos mēnešos. Taču Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē pagājušajā piektdienā panākta vienošanās, ka šādam plānam jābūt gatavam ātrāk.
FM pārstāve Baiba Melnace Dienai sacīja, ka atbilstoši premjera rīkojumam FM līdz 13. jūnijam izveidos darba grupu, pieaicinot speciālistus arī no citām ministrijām, Latvijas Bankas, kā arī dažādām nevalstiskajām organizācijām. Izvērtējot iepriekš ieviestos inflācijas samazināšanas pasākumus, to efektivitāti un lietderību, darba grupa līdz 1. augustam sagatavos un iesniegs valdībā priekšlikumus inflācijas ierobežošanai.
Jautāta, kādi konkrēti pasākumi varētu būt šajā plānā, FM pārstāve noteica, ka patlaban par to ir pāragri runāt. «Tieši tas būs darba grupas uzdevums - vienoties par efektīvākajiem priekšlikumiem.»
Pret algu iesaldēšanu
Pret iepriekš FM izteikto ideju iesaldēt vai mazināt algas ne tikai sabiedriskajā sektorā, bet runāt par šāda veida pasākumu arī privātajā sektorā visi uzrunātie ekonomisti ir skeptiski. «Tā, manuprāt, ir muļķīga ideja, it sevišķi, ņemot vērā atvērto ES darba tirgu (..). Mēģinot mākslīgi turēt zemas algas, būs arvien vairāk brīvu vakanču, ko nevarēs aizpildīt, vai arī tās aizpildīs cilvēki, kuru kvalifikācija nebūs pietiekama, lai darbu veiktu kvalitatīvi,» vērtē Nordea bankas ekonomists Andris Strazds.
Atšķirībā no tā sauktajiem treknajiem gadiem, kad pieaugošās algas audzēja pieprasījumu un cenas, pašreizējā augstā bezdarba situācijā darba algas nebūt nav inflāciju ietekmējošs faktors.
Inflācijas galvenie dzinējspēki ir celtie nodokļi (PVN, akcīze u. c.), administratīvi regulējamo cenu kāpums, arī pasaules procesi - degvielas un pārtikas sadārdzināšanās. Ietekmēt pasaules norises pašmājās nav Latvijas spēkos pretēji nodokļiem un administratīvi regulējamajām cenām.
«Ja nodokļi netiktu celti, nebūtu nepieciešams kāds plāns. Spēcīgākais un labākais pretinflācijas instruments šobrīd ir necelt nodokļus (..). Tālāka nodokļu necelšana un administratīvi regulējamo cenu ietekmes apzināšana - tas ir absolūtais minimums, domājot, vai Latvija spēs samazināt inflāciju,» uzsver Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Jautāti, kā vēl bremzēt inflāciju, Swedbank ekonomiste Lija Strašuna min konkurences uzlabošanu. Būtiska ir arī konkurences saglabāšana vismaz esošajā līmenī, piebilst Nordea bankas ekonomists. Pēc LB vadītāja domām, ir svarīgi ievērot disciplīnu valsts budžeta tēriņos, vērtēt to ietekmi uz cenām. Inflāciju bremzēs valsts tēriņu samazinājums, konsolidējot nākamā gada budžetu. Kā zināms, atšķirībā no 2011. gada budžeta, kad lielākā daļa konsolidācijas gūta no nodokļu paaugstināšanas, nākamgad politiķi solījuši celt tikai nekustamā īpašuma nodokli.
«Inflācijas mazināšanas pasākumi ir nepieciešami, jo bez valsts rīcības ir liels risks, ka 2013. gada sākumā nevarēsim izpildīt Māstrihtas inflācijas kritēriju. Tas savukārt nozīmētu augstākas izmaksas ne tikai valsts parāda refinansēšanai, bet arī uzņēmumiem,» piebilst Swedbank ekonomiste.