Apbrīnojams ir sabiedrības daļas talants meklēt blusas. Pat tur, kur iesākumā nav cerību.
Fakts: Svētdien, 30. jūnijā, Dziesmusvētku parkā Viesturdārzā notika Dziesmu un deju svētku atklāšanas pasākums ar tradicionālo virsdiriģentu un virsvadītaju godināšanu.
Uzsākot darba gaitas, konsultantu pārsteidz lielais sabiedrības apzinīgākās daļas novērojumu skaits. Rūpe un bažas par Dziesmu un deju svētku pareizību. Daļa domā, ka viss ir pilnīgi nepareizi, bet dīvainā kārtā paliek vēl nepareizāk. Citi vēl cer, ka kļūmes izdosies labot un Noslēguma pasākumos latvisks lēnīgums, pieticība un sērīgums pacelsies pilnā plaukumā.
Liels vērtīgu novērojumu skaits parādījās jau par Dziesmu svētku atklāšanu. Vadoties pēc tā, konsultants izstrādā PAREIZĀ VIEDOKĻA pareizās nostādnes, kuras jāievēro nekavējoši. Tas ļautu svētkiem palikt skaisti nekustīgiem un sakramentāliem arī nākamajās paaudzēs.
Vispirms - atklāšanas pasākumā nekas neliecināja par piederību lielajai Eiropas saimei. Vismaz uz sudrabotās laipas vajadzēja parādīties arī cienīgam pārim Briseles ierēdniecības tautas tērpos. Ar mugursomām. Prezidents. Neattaisnoja cerības. Tā gaidījām kādu pārteikšanos! Ja sākumā labvēļi priecīgās cerībās aizturēja elpu, tad pēc trīs minūšu aizturēšanas bija spiesti pūst ārā. Kādēļ nebija tautas tērpā?
Mūzika. Kopumā nebija slikta, bet tomēr - brīžiem lēni, brīžiem ātri. Nevar izsekot līdzi. Vajadzēja visu vienā līnijā. Un lēnāk.
Komponists. Komponists labs. Pats arī spēlē klavieres. Bet kādēļ saulesbrilles? Kosmopolītisks atribūts un norāda uz nevēlēšanos skatīties sabiedrībai acīs.
Programmas vadītāji. Par spilgtu. Pelēkajai krāsai ir tik daudz nianšu. Vajadzēja pelēkus kreklus, tumšpelēkas bikses, vidējpelēkas jostas, pelēcīgi pelēkas pogas. Ja grib krāsainību, kādēļ nepielikt skaisti melnu vai brūnu akcentu.
Un vaiņadziņus vajag no siena. Vēlams pērnā. Daudzkrāsainā ņirboņā žilbst acis un pazūd latviskas pieticības simbolika.
Vispār par tiem ir īpaša runa. PAREIZAIS VIEDOKLIS - nepieciešama skaidra nostāja, ka vaiņadziņš ir jaunavības logo. Vērotāji konstatēja, ka arī kultūras ministre rotājas ar šo atribūtu, tādējādi radot jucekli tikumības uzstādījumā. Jāstaigā ar aubīti. Vēlams maigi pelēkā iekrāsojumā, kas simbolizē grūto ikdienu. Ar mazītiņu gaišāku svītru, kas norāda, ka rīt būs labāk. Varbūt.
Līdzīgi skaidrība jāievieš - kā vīrus un jaunekļus pareizi nodalīt. Cepure nebūs īstais elements, jo tāda bija pat Sprīdītim, par kura šķīstību nav šaubu. PAREIZAIS VIEDOKLIS, ka tikumības jautājumu pareizai atspoguļošanai nepieciešama zinātniski praktiska konference.
Bērnu iesaistīšana. Pārāk liela. Pirmkārt, bija vēls. Otrkārt, tuvumā atvērta ūdenstilpne.
Vajadzēja pensionārus.
Vispārējā režija. Labi gribēta. Kustēties vajadzēja vēl lēnāk un daži atļāvās smaidīt. Simboliski pareiza būtu Jumja zīmes lēna iegrimšana ūdenī. Kādu brīdi TV kamerās jārāda debesis. Pa tam pārus uz laipām nomaina ar vaska figūrām. Uz vietas vienkārši brīdi izslēdz gaismu. Svētku noslēgumā konstrukcija ar tēliem atkal uzpeld, norādot uz… nu uz kaut ko norādot.
Visbeidzot - nauda. Ar to vajadzēja sākt. Vienīgi tad tālākais liktos tik mazsvarīgs, ka publikas aktīvākā daļa pārslēgtos uz bojevikiem. PAREIZAIS VIEDOKLIS - kad laipas jau grimst, lēni un sērīgi jāpalaiž titri, kuros lieliem cipariem uzrakstīts, cik kurš naudu nolīdzis. Nu tur režisori, asistenti, pieteicēji… titri jālaiž lēnām, lai var pierakstīt. Otrā rītā seko speciālizlaidums, kur reportieri pelēki nātnos lina kreklos apvaicā, vai nav kauns tik daudz saņemt. Un kur tērēs.