Par NRP izstrādi atbildīgajā Ekonomikas ministrijā (EM) Dienai skaidroja, ka lielākā daļa sociālo partneru ieteikumu esot ņemti vērā. Pārējos programmā nebija iespējams iekļaut dažādu iemeslu, tostarp jautājuma steidzamības dēļ. NRP projekts jaunnedēļ jāvirza izskatīšanai valdībā, lai to aprīļa beigās varētu iesniegt Eiropas Komisijā (EK). EM sola papildināt programmu, kad tas būs iespējams, un apsver atsevišķa, visaptveroša reformu politiku dokumenta izstrādi.
Jābūt reformatoriskākiem
34 lappušu biezajā NRP projektā ir trīs daļas. Pirmajā daļā iezīmēti Latvijas makroekonomikas attīstības scenāriji vidējam termiņam, otrajā - raksturoti strukturālie izaicinājumi un reformu virzieni, bet trešajā - definēti mērķi 2020. gadam un galvenie pasākumi 2011.-2013. gadam to sasniegšanai. LDDK pārstāve uzskata, ka EM vadībā izstrādātais programmas projekts apkopo esošos pasākumus un plānus, nepiedāvājot jaunus izšķirošus risinājumus ar būtisku ietekmi. «NRP piedāvātajiem risinājumiem jābūt reformatoriskākiem (..) Mums nepieciešams darīt citādi. To pierāda arī EK atziņa, ka ar līdzšinējām darbībām dalībvalstis nekļūs konkurētspējīgas (..) Šī programma nav Latvijas nodeva EK, tā ir mūsu izdzīvošanas programma, un tikai no mums ir atkarīgs, vai mēs šo programmu būsim izveidojuši gudri,» tā I. Šusta.
Arī LTRK Politikas nodaļas vadītājs Jānis Butkevičs apšauba, vai ar NRP piedāvātajiem soļiem būs iespējams sasniegt definētos mērķus. Piemēram, augstākās izglītības «modernizācija» tiek izvirzīts kā viens no galvenajiem, neatliekamajiem un izšķirošajiem pasākumiem. Taču programmas projektā ietvertais modelis nepiedāvā strukturālās reformas augstākajā izglītībā pēc būtības - lai izglītības programmas sasaistītu ar darba tirgus pieprasījumu, mainītu valsts finansējuma modeli un citus principus. «Lai sekmīgāk īstenotu turpmākās reformas t.sk. augstākās izglītības jomā, galvenajiem īstenojamo reformu pamatprincipiem programmā jābūt nostiprinātiem,» tā J. Butkevičs. Savukārt LDDK mudināja programmā noteikt valsts konkurētspējas virzītājspēku, definēt tā mērķus un izmērāmus rezultātus.
Vaino arī politiķus
EM pārstāvis Oļegs Barānovs Dienai stāsta, ka programmas vērienu iegrožo EK definētā dokumenta struktūra - tā esot strikti noteikta, lai visu ES dalībvalstu iesniegtie reformu plāni būtu savā starpā salīdzināmi. «Sociālie partneri varbūt gribētu vēl kādus mērķus papildus definētajiem, bet tas būtu virs šīs programmas,» tā O. Barānovs. Programmā, pie kā EM strādājot vairāk nekā gadu ciešā sadarbībā ar EK, ietverti gan iesākti, gan plānoti pasākumi. «Tie ir gan reformatoriskāki, gan ne tik (..) Tur ir tie pasākumi, par ko valdība var vienoties (..) 90% tur ir, » tā EM pārstāvis, atzīstot, ka izglītības jomā esot daudz un dažādu ideju, bet, «ja nav panākta vienošanās politiskā līmenī, tad tur tie pasākumi nav».
Visi sociālo partneru priekšlikumi, par ko nav jālemj politiskā līmenī, esot ietverti NRP projektā, tostarp nodrošināta programmas saite ar budžeta iespējām. Izvērsts budžeta ietvars nākamajiem gadiem būs Konverģences programmā 2011.-2013. gadam, kas uz valdību tiks virzīta kopā ar NRP, teica O. Barānovs. To, ko steigas dēļ tagad nevarēja iekļaut NRP, varētu ietvert pirmajos dokumenta papildinājumos. Savukārt to, ko nebūs iespējams iekļaut arī šajos papildinājumos, varētu ietvert atsevišķā reformu politikas dokumentā, kas konsolidētu visu reformu pasākumus. To piedāvājusi LTRK, un ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) izteicies, ka par šo priekšlikumu var runāt Reformu vadības grupā.