Aiga mūs sagaida ar siltām vakariņām - galdā kūp kartupeļi, kotletes, gatavotas no vistas filejas (viens no Hasneru ģimenes iemīļotākajiem ēdieniem, viņi tās sauc par Aišas kotletēm, jo recepte noskatīta kādā televīzijas raidījumā, kurā piedalījusies Aiša). Ir arī tradicionālā miltu mērce un pašu gatavoti dārzeņu konservi. Viss patiešām garšīgs. Kā jau mājās un ar mīlestību gatavots. Bet Hasneri uzreiz stāsta - tās varētu nosaukt par brīvdienu vakariņām, kuras gatavojot ir patērēts laiks un ēd visi kopā. Ikdienā viss ir pavisam citādi. Mājās pārnākšanas laiks katram ir atšķirīgs - Aigas darbadiena reizēm ievelkas pat līdz astoņiem vakarā. Tad agrāk pārnākušie silda iepriekšējā dienā sagatavotos ēdienus vai gatavo paši. Rūta - kaut ko eksotisku, ko vecāki parasti galdā neceļ, piemēram, kādu meksikāņu ēdienu. Uldis sasmērē sev sviestmaizes vai arī cep picas.
Pārējās ēdienreizes - kā jau aizņemtiem cilvēkiem. Brokastis steidzīgas - kāda sviestmaize, jogurts, auzu pārslas, arī biezpiena sieriņi. Viskārtīgāk no rītiem ēd Rūta. Uldim šādai nodarbei visbiežāk nemaz nav laika - viņš guļ pēc iespējas ilgi, tāpēc reizēm brokastīs ir tikai tējas krūze.
Pusdienas katrs ēd atsevišķi. Aiga ņem līdzi maizītes vai ko citu mājās pagatavotu, lai taupītu naudu un laiku. Rūta tāpat - lai ekonomētu ikdienas latu, ko vecāki dod līdzi ēšanai (šo naudu Rūta krāj vasarai vai kādiem īpašiem pasākumiem, piemēram, koncerta biļetēm). Uldis ēd skolā piedāvātās pusdienas. Arī Dainis bez sabiedrisko ēdinātāju piedāvājuma pusdienās nespēj iztikt.
Lai ģimenei būtu ko ēst, rūpējas visi. Aiga, aptaujājot pārējos, izdomā, ko ģimene ēdīs. Jauniešu viedoklis šai ziņā ir būtisks, jo nav jau nozīmes pirkt un gatavot to, ko jaunieši izbrāķēs kā nederīgu. Dainis nopērk nepieciešamo pārtiku veikalā. Hasneru ģimenei nav parasts pirkt pārtiku visai nedēļai. Viņi neredz tam jēgu - labāk iepirkties divām trim dienām, jo tad mājās vienmēr ir svaigi produkti. Arī veikali atrodas tuvu darbavietām, tāpēc iepirkšanās nesagādā problēmas. Aiga stāsta, ka ir tomēr «iztikas minimums» - produkti, kuriem vienmēr jāatrodas ģimenes ledusskapī, tas ir, smērējamie sieri, noteikti Holandes siers un vēl dažādi labumi, kas nepieciešami picas pagatavošanai - kečups, šķiņķis vai karbonāde. Vienmēr ledusskapī var atrast arī pienu, biezpiena krēmus un sieriņus, jogurtus, kaut ko no zivju ēdieniem, piemēram, siļķi, un olīvas.
Uz jautājumu, kā Hasneri uzskata, vai viņu ēdienkarti varētu nosaukt par veselīgu, skan atbilde, ka uztura piramīda viņiem ir labi zināma un ēdienu dažādība nodrošina veselīgumu. Piemēram, ritma maiņa - divas dienas tiek ēsts sausais ēdiens, kā kartupeļi, rīsi vai kas cits ar piedevām, un divas dienas - zupa. Šīs ģimenes pamatprincips darbdienās - ātri pagatavojams ēdiens. Šai ziņā atmaksājas vasarā ieguldītais darbs konservu sagatavošanā. Nav jāpūlas griežot vai rīvējot, atver tik burciņu, un piedevas otrajiem ēdieniem labu labās. Svaigus produktus Hasneri bauda vasarā, kad pašiem viss izaudzis, vai tagad ziemas periodā, ēdot visdažādākos augļus, kādi nu veikalā pieejami.