Uz 2018. gada čempionāta rīkošanu šobrīd ir četri pretendenti: Anglija, Krievija, Beļģija/ Nīderlande un Spānija/Portugāle. Savukārt 2022. gada finālturnīru varētu uzņemt Austrālija, Katara, ASV, Japāna vai Dienvidkoreja.
Kur pie apvāršņa pavīd liela nauda, bet futbolā, kā zināms, apgrozās milzīgas summas, tur arī parādās cilvēki, kuri vēlas iedzīvoties. Šā gada oktobrī parādījās ziņa par balsu pirkšanas mēģinājumiem. Nu jau bijušais FIFA viceprezidents nigērietis Amosa Adams un Okeānijas Futbola konfederācijas prezidents Reinalds Tamari tika nofilmēti solām pārdot balsis. Tamari vēlējies savu balsi pārdot par trim miljoniem Jaunzēlandes dolāru (1,12 miljoni latu), bet Adams savu balsi novērtējis 800 000 ASV dolāru (398 960 latu) apmērā. Iegūtos līdzekļus viņi esot gribējuši ieguldīt valsts futbola saimniecības uzlabošanā. Starptautiskā Futbola federācija (FIFA) neatstāja šos faktus bez ievērības. 18. novembrī FIFA Ētikas komitejas sēdē abus spekulantus sodīja. Adams diskvalificēts no futbola uz trim gadiem un viņam piespriests 10 000 Šveices franku liels sods, Tamari šķirsies no 5000 frankiem un gadu neiesaistīsies futbola dzīves organizēšanā.
Pēc šī skandāla parādījās viedoklis, ka balsošanu vajadzētu pārcelt uz vēlāku laiku. Tam gan nepiekrīt ne FIFA prezidents Zeps Blaters, ne kandidātvalstu pārstāvji. «2. decembris nav nejaušs datums. To izvēlējās, balstoties uz politiskās sezonas īpatnībām, kad federācijās ir skaidrība par budžetu, un es neredzu iemeslu, kādēļ to vajadzētu pārcelt,» izteicās ASV kandidatūras pārstāvis Čaks Bleizers.
Bez balsu pārdošanas mēģinājumiem Ētikas komitejas uzmanības lokā nonāca informācija arī par Kataras sadarbību ar Spāniju un Portugāli. Tā esot paredzējusi, ka katarieši atdos savu balsi spāņu - portugāļu koalīcijai, savukārt Pireneju pussalas valstis savas balsis atdotu Katarai. Taču pierādījumu trūkuma dēļ sankcijas nesekoja.
FIFA piešķirto diskvalifikāciju dēļ balsojumā par 2018. un 2022. gada Pasaules kausu rīkošanu 24 balsstiesīgo dalībnieku vietā paredzēts piedalīties tikai 22, bet FIFA vēl apsver iespēju pēdējā brīdi komitejā iekļaut arī Okeānijas pārstāvi.
Pirmdien Lielbritānijas ziņu kompānija BBC pielēja ugunij eļļu, pārraidot dokumentālu filmu, kurā trīs FIFA izpildkomitejas locekļi apsūdzēti balsu pārdošanā deviņdesmitajos gados. Apvainotie ir Brazīlijas Futbola federācijas (CBF) prezidents Rikardu Teikšeira, Dienvidamerikas Futbola konfederācijas (CONMEBOL) prezidents Nikolass Leoss un FIFA viceprezidents Āfrikas jautājumos Issa Ajatu. Viņi esot saņēmuši kukuļus no sporta mārketinga firmas ISL. Kopējo summa lēš ap 100 miljoniem ASV dolāru.