No 2011. gada Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Visa valsts noteiktā oficiāli publicējamā informācija būs pieejama vienotā interneta vietnē, kurā būs likumi, Ministru kabineta noteikumi, valsts sludinājumi un cita iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju.
Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Ko no tā iegūs Latvijas sabiedrība?
Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošību un izmantošanas iespēju.
Saskaņojot koncepcijas projektu, izkristalizējies fakts, ka nav pretinieku oficiālās elektroniskās publikācijas ieviešanai pēc būtības. Visi ir vienisprātis, ka elektroniskajām publikācijām pēc iespējas ātrāk būtu jāpiešķir oficiāls statuss. Šāds risinājums ievērojami palielina pieejamību oficiālai publikācijai, kā arī būtiski samazina izmaksas tās nodrošināšanai. Papīra laikraksta (šobrīd oficiālā publikācija) abonentu un kopējais lasītāju skaits ir sarucis, savukārt www.vestnesis.lv (pagaidām neoficiāla publikācija) apmeklējumu skaits iezīmē augšupejošu dinamiku. Vēl vairāk izteikta šī tendence vērojama tiesību aktu vortālā www.likumi.lv, kas iedzīvotājiem nodrošina aktuālās konsolidēto tiesību aktu (TA) redakcijas un pilnīgu /sistematizētu likumu un MK noteikumu krātuvi.
Nevienam nav noslēpums, ka visi uzņēmuma darbības virzieni tiek nodrošināti bez budžeta dotācijas un tikai no ieņēmumiem, kas gūti no maksas pakalpojumiem, arī juridisku un privātu personu sludinājumiem un paziņojumiem (tie ir komersanti, advokāti, notāri, tiesu izpildītāji, nevalstiskās organizācijas, pilsoņi, valsts iestādes). Visi mūsu sniegtie pakalpojumi sakņojas Latvijas Vēstneša kā uzņēmuma dibināšanas brīdī noteiktajās funkcijās.
Skaidri apzinoties, no kurienes nāk līdzekļi Latvijas Vēstneša darbības nodrošināšanai, savas darbības 17 gados visas funkcijas esam centušies veikt pēc labākās sirdsapziņas, sekojot līdzi izmaiņām, ko diktēja tehnoloģiju attīstības tempi un tendences drukāto mediju industrijā. 1995. gadā laikraksts Latvijas Vēstnesis kā viens no pirmajiem Latvijas drukātajiem medijiem kļuva pieejams interneta vidē. 2001. gadā sākām veidot TA vortālu likumi.lv, kura tiešais uzdevums bija padarīt valsts TA ērti pieejamus ikvienam sabiedrības loceklim. Līdz tam sistematizēto TA datu bāzi nodrošināja privātais sektors. Kā tolaik varēja piekļūt TA datu bāzēm? Vienas gada abonēšanas maksa - Ls 900, otras - Ls 500, arī Lursoft sniedza tikai maksas pakalpojumus.
Atbilstoši medija attīstības prasībām esam strukturējuši tiesisko informāciju atsevišķām mērķauditorijām; žurnāla Jurista Vārds mērķis - uzturēt publisku, politiski neitrālu diskusiju profesionālo juristu - gan praktiķu, gan akadēmisko spēku - vidū, lai veicinātu tiesību sistēmas attīstību.
Gadu gaitā esam veidojuši produktus, kuros skaidrots valstiskais viedoklis, likumdošanas procesi arī plašākai auditorijai. Šobrīd to darām portālā LV.LV.
Esam izdevuši grāmatas, kurās ir publicēti likumu teksti, likumu komentāri vai atzītu jurisprudences speciālistu pētījumi. Tās ir arī ekonomiski atmaksājušās. Tāpēc vēl jo rūgtāk ir dzirdēt tik skaļus pārmetumus no valdības sociālajiem partneriem - LDDK - par līdzekļu šķiešanu, par viņu biznesa kropļošanu.
Lai lēmuma pieņemšanu neatliktu vēl uz nezināmu laiku un lai koncepcijas projekts beidzot tiktu saskaņots arī ar LDDK, mums nācies pieņemt smagus kompromisus: ar 2011. gada 1. janvāri vairs nebūs portāla LV.LV un pēc iesākto projektu pabeigšanas pārtrauksim arī grāmatu izdošanu.
Ieguvumi? Zaudējumi? Ir aprēķināts, ka, pārtraucot uzturēt portālu LV.LV, ir iespējams samazināt sludinājumu publikācijas izmaksas par 7%. Attiecībā uz komercreģistra publikāciju izmaksām, par kurām acīmredzot visvairāk satraukti ir sociālie partneri, tas nozīmē, ka uzņēmējs, reģistrējot savu uzņēmumu, turpmāk maksās nevis Ls 24, bet par Ls 1,68 mazāk nekā līdz šim.
Objektīvu, politiski neitrālu un skaidrojošu informāciju par valsts institūciju lēmumiem, izstrādātajiem tiesību aktiem acīmredzot turpmāk gatavos privātie partneri. Tātad tas būs maksas pakalpojums. Ja privātie partneri no tā atteiksies, valsts iedzīvotājiem, tostarp komersantiem, būs par vienu korektas informācijas avotu mazāk.
Grāmatu izdošanas pārtraukšana gan nesniegs iespēju samazināt publikāciju izmaksas, jo šī funkcija veikta uz pašatmaksāšanās principa pamata. Taču tirgū šādu grāmatu aprite nav tik ātra, lai apmierinātu privātā biznesa nepieciešamību ātri un ar maksimālu peļņu atgūtu ieguldītos līdzekļus.
Veicot savas funkcijas, Latvijas Vēstnesis vienmēr uzturējis pārliecību, ka tikai informēta, izglītota un zinoša sabiedrība var veicināt valsts konkurētspēju un sociāli atbildīgas biznesa vides veidošanu, neļaujoties dažādām manipulācijām un dezinformācijai. Negribētos domāt, ka LDDK ir citi mērķi. Acīmredzot mums un LDDK ir pretēji viedokļi par šī mērķa sasniegšanu.