Krīze nākusi par labu Londonai, kas izsenis dēvēta par dārgu galamērķi un nu līdzās Latvijas «bēdu māsai» krīzē Īslandei, kura piesaista tūristu pūļus, apelējot pie lētākas/ekonomiskākas ceļošanas, izmantojot saukli: «Vai jūs vienmēr esat vēlējies atklāt šo burvīgo, noslēpumaino valsti? Lai pētītu ledus cepures un vulkānus un izbaudītu karstos geizerus? Bet atlikāt, jo cena bija nesasniedzama? Nu tad 2010. ir jūsu gads.» Rīga šajā cīņā iesaistījusies, ziemas sezonā tam tērējot nepilnu miljonu latu (kopumā esot gatavai izskanēt par pieciem miljoniem latu) un Latvijas galvaspilsētu popularizējot septiņās valstīs - Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Norvēģijā, Somijā, Vācijā un Zviedrijā. Šādu rīcību, protams, nevar nosaukt par nepareizu, ņemot vērā, ka mūsu valsti ekonomikas krīzes iespaidā jau zināmu laiku nevar nosaukt par vietu, ko ļoti labprāt izvēlētos tūristi. Piemēram, pagājušajā ziemā tūrisma mītņu apmeklējuma skaits Latvijā sarucis par 18,1%, kas ir otrs sliktākais rādītājs ES. Iepriekšējos gados Rīgā gluži kā sēnes pēc lietus saradās cita viesnīca pēc citas, bet jau šā gada sākumā kļuva skaidrs, ka pārdošanā izlikto naktsmītņu saraksts ir visai pieklājīgs, un to veidoja gan maziņas viesnīciņas, gan arī starptautisku hoteļu tīklu dalībnieces. Skaidrs, ka vismaz gada nogalē atbraukušie tūristi būtu kā neliela atelpa pietiekami pavārdzinātajai Rīgas tūrisma nozarei.
Nule kā prezentētajā iecerē tūristus Rīgai paredzēts piesaistīt ar leģendu par Ziemassvētku egles rašanos. Nu nepietiek ar to, ka cilvēkam tiks paziņots - brauciet uz Rīgu, apskatiet iebetonētu laukumiņu, kur pirms 500 gadiem slējusies Ziemsvētku egle, un pirms došanās mājās jūs savu sirdi atstāsiet šeit -, lai tūrists jau trauktos iegādāties, piemēram, reisa Berlīne-Rīga lidmašīnas biļeti. Šādam cilvēkam ir jāzina, kas viņu te var sagaidīt, ko viņš te varēs ieraudzīt un vai par to visu vispār ir vērts tērēt naudu. Jāatzīst, ja kādu vācieti, zviedru vai somu šī kampaņa tiešām uzrunās, nebūs jau tā, ka šie cilvēki uzreiz metīsies uz Rīgu, neraugoties ne uz ko. Proti, izvēloties ceļojuma mērķi, cilvēks parasti pievērš uzmanību diviem būtiskiem elementiem: vai viņu spēs ieinteresēt attiecīgā vieta, un vai šāds ceļojums viņam ir finansiāli izdevīgs. Jāņem vērā, ka daudzi tūrisma eksperti ir norādījuši - līdz ar PVN likmju palielināšanu šā gada sākumā uz 21% Latvijas viesnīcas cenu ziņā ir kļuvušas ievērojami nekonkurētspējīgākas, pat salīdzinot ar naktsmītnēm kaimiņvalstu galvaspilsētās Tallinā un Viļņā, kur nodokļu likmes ir zemākas un tādējādi tūrisma pakalpojumi izmaksā lētāk. Bet cilvēki, kā zināms, «balso» ar maciņu, it īpaši jau pašreizējos ekonomiskajos apstākļos, kad vairāk nekā jebkad katrs eiro, lats un krona tiek pārcilāta ne tikai Latvijā, bet arī visur citur pasaulē. Tātad - kas gan tiek piedāvāts? Gada nogalē aizbraukt uz valsti, kurai pasaules ekonomiskajā presē ar apbrīnojamu regularitāti tiek veltītas dažādas negatīvas publikācijas un kuru simbolizē kāda tūrista pamesta sirds. Pēdējo mēnešu laikā jau izskanējis, ka Rīgā tūrisma objektu, ko apskatīt, pietiekot aptuveni pusdienai, bet arī par tiem šajā kampaņā, cik noprotams, nav iespējas uzzināt. Turklāt tas viss par samērā augstākām cenām nekā daudzās citās Eiropas pilsētās.
Protams, tūristi gan Rīgai, gan Latvijai kopumā ir vajadzīgi, īpaši jau pašreizējos apstākļos. Būtu arī ļoti vēlams, lai uz Rīgu brauktu pēc iespējas vairāk kulturālas atpūtas cienītāju, nevis vecpuišu ballīšu dalībnieki, kuriem neizsakāmu prieku spēj sagādāt pačurāšana pie Brīvības pieminekļa.
Līdzšinējās valsts tūrisma kampaņas, lai arī nozares profesionāļu novērtētas kā gana efektīvas pēc ieguldījuma atdeves, liek domāt par šķiešanos ar naudu un vienotas mārketinga stratēģijas trūkumu. Piemērs nav tālu jāmeklē: Igaunija, kas uzbūvējusi savu Welcome to Estonia un apzināti uz šā saukļa bāzes gadu no gada «būvē» savu tūrisma kampaņu, tajā ietverot arī Tallinas reklamēšanu. Ko par Latviju var padomāt potenciālais tūrists, un kā šajā piedāvājumā neapmulst? Savulaik izplatītais videorullītis ar zilo govi, bēdīgi slavenais spa reklāmas video, kas vairāk gan varēja izraisīt nevēlēšanos doties Latvijas kūrortu virzienā, «Zeme, kas dzied», Inspiration Riga u.c.
Ļoti cerams, ka jaunā kampaņa izdosies un ap Ziemassvētkiem Rīgā mudžēs no zviedru, somu, vācu, krievu, lietuviešu un igauņu tūristiem, kā arī šim procesam būs kumulatīvs efekts un ar katru nākamo gadu šeit būs arvien vairāk pilsētas viesu. Tiesa, to ir grūti panākt, nepārtraukti mainot tūrisma saukļus. Šādām kampaņām ir jābūt labi izstrādātām, ar ļoti konkrētu mērķauditoriju un piedāvājumu, lai potenciālajiem šurpbraucējiem, ieraugot izplatīto sabiedrisko attiecību materiālu, būtu skaidrs - Rīga ir vieta, kur es varu ieraudzīt to, ko vēlos par saprātīgu cenu.