Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis Dienai norāda, ka minētās problēmas tika iestrādātas, jau veidojot pašu reorganizācijas plānu, tādēļ pašlaik kopā ar Finanšu ministriju (FM) tiekot strādāts pie korekcijām, kuras konkretizēt viņš pagaidām gan atturas.
Problēma iestrādāta plānā
Kompetences centra statuss šogad augustā tika piešķirts sešām profesionālās izglītības iestādēm, kas atbilda vajadzīgajiem kritērijiem - audzēkņu vidējam vērtējumam kvalifikācijas eksāmenos jābūt ne zemākam par 6, skolai jāīsteno sadarbība ar atbilstošu darba devēju organizāciju vai to apvienību, minimālais audzēkņu skaits Rīgā drīkstēja būt mazāk par 700, citviet - 500. Tāpat tika noteikts, ka iestādē jābūt vismaz 10 akreditētām profesionālās izglītības programmām. Turpmāk šiem centriem būs jābūt kā valsts profesionālās izglītības priekšgājējiem, «jābūt jaunāko tehnoloģiju apguves vietai gan jauniešiem, gan pieaugušajiem, kā arī nākotnē paredzēts pildīt eksaminācijas centru funkcijas, tai skaitā neformālā ceļā iegūtas izglītības atzīšanai», Dienai skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Dace Jansone-Klasiņa.
Tomēr, kā atklājies pirms nepilna mēneša, kompetences centru modernizācija neveicas tik raiti. Profesionālo izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanai un mācību aprīkojuma modernizācijai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem bija paredzēti 65 miljoni latu, taču līdz šim brīdim apgūti tikai 18% finansējuma. IZM Profesionālās un vispārējās izglītības departamenta direktors Jānis Gaigals uzskata, ka pie vainas ir virkne mākslīgu ierobežojumu, kas neļauj pilnībā īstenot profesionālas izglītības reformu. Tāpat viņš uzsver, ka skolu direktoriem pietrūkst atbalsta no ministrijas, ko nebija iespējams sniegt, jo 2010. gadā valdība ierobežoto līdzekļu dēļ bija aizliegusi ministrijām veidot jebkādas jaunas struktūras, kas šajā gadījumā būtu projekta vadības sistēma.
«Tā ir maināma lieta. Problēma ir vairākos līmeņos, un mums ir risinājumi, kurus mēs pašlaik aktīvi diskutējam ar FM, kuriem vajadzētu rezultēties kaut kādā piedāvājumā, es ceru līdz Ziemassvētkiem. [..] Es atturos ne tāpēc, ka man nav ko teikt, bet tāpēc, ka mums ir vienošanās ar FM nedetalizēties līdz risinājuma pakāpei,» uz jautājumu, vai profesionālās izglītības reorganizācijas gaitā būtu kas maināms, atbild R. Ķīlis. Viņš norāda, ka finansējuma neapgūšanā nevar vainot tikai skolu direktorus, jo problēma tika iestrādāta jau pašā reorganizācijas plānā. «Sagaidot stratēģiskas kompetences no skolu vadības un ieliekot to plānā, ir izdarītas zināmas kļūdas, kuras pēc tam ir jārisina mikromenedžmenta līmenī,» viņš piebilst. «Nevar prasīt no ierindas direktora, lai viņš reizē būtu arhitekts, celtnieks un visu to kopā saprastu. Nedaudz par vēlu attapās, ka tie direktori galā netiek,» līdzīgu viedokli Dienai pauž Profesionālās izglītības kompetences centra Rīgas tehniskā koledža (RTK) direktors Jānis Rozenblats, kura iestādei finansējums līdz šim gājis gar degunu duālā statusa dēļ, jo izglītības iestādē ir iekļauta gan profesionālā vidusskola, gan koledža, kam atbilstoši Ministra kabineta noteikumiem ERAF līdzekļus piešķirt nedrīkst.
Nākas ievest uzbekietes
«Ja kaut kā mums pietrūkst, tad tas patiešām ir tas, ko mēs nevaram dabūt,» par darbinieku trūkumu ar atbilstošu profesionālo izglītību sūdzas uzņēmuma Ogres trikotāža vadītājs Aivars Veiss. Viņš stāsta, ka uzņēmums šuvēju trūkuma dēļ nespēj izpildīt visus pasūtījumus. Situāciju centīsies glābt ar strādnieku ievešanu no Baltkrievijas un Uzbekistānas, taču arī ar to nebūšot gana. A. Veiss norāda, ka būtu gatavs piedāvāt prakses vietas un iesaistīties sadarbībā ar profesionālajām skolām, taču tādu piedāvājumu nav saņēmis. Līdzīgi stāsta arī uzņēmuma Rīgas miesnieks Personāla daļās vadītāja Sigita Ozola, kura pauž, ka dažas specifiskas pārtikas ražošanā nepieciešamas profesijas vairākus gadus nekur netiek gatavotas. Šefpavārs Mārtiņš Rītiņš nevar sūdzēties par praktikantu trūkumu, taču viņu kvalitāte gan neapmierina. «Skolā māca A, B, C, bet nemāca restorāna karalauku. [..] Pašus skolotājus vajadzētu ielikt virtuvē,» viņš saka
RTK direktors J. Rozenblats ir nobažījies, ka nākotnē šāda problēma varētu kļūt vēl aktuālāka, jo visas profesionālās izglītības iestādes paredzēts nodot pašvaldību rokās. «Tā ir sava veida profesionālās izglītības īpatsvara samazināšana jeb iznīcināšana. Tas būtu analogi, kā ir vidusskolās, - algas laikam maksātu valsts, bet infrastruktūru - pašvaldība. [..] Iedomājieties, cik te, Rīgā, pašvaldībā ir profesionālo skolu, kāda velna pēc viņiem ražot priekš visas republikas,» viņš saka un piebilst, ka tikai daži pedagogi ir devušies pie viņa, lai apgūtu praktiskās iemaņas.
Savukārt IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics norāda, ka šī problēma esot jāskata kompleksi un viņa pārstāvētā ministrija viena nevar atrisināt darbaspēka trūkumu, tā esot arī Labklājības ministrijas kompetence. Turklāt neesot iespējams par šādu problēmu runāt masveidā, jo viņa rīcībā esošie dati liecina, ka 90% profesionālo skolu beidzēju aiziet darba tirgū. Pagaidām profesionālajām skolām neko vēl nevarot pārmest, jo kompetences centri izveidoti nesen un nākamie divi uzskatāmi par pārejas periodu. Viņš stāsta, ka pašlaik profesionālo skolu pedagogi stažējas Vācijā, kur ir pasaules labākā profesionālās izglītības sistēma, arī sadarbība ar darba devējiem būšot ciešāka.