Nesamaksāja par telpām
LSK vadītājam Oskaram Lūsim, kas vadību pārņēma no iepriekšējā valdes priekšsēža Edgara Kramiņa, jau pat grūti noteikt, kur ir visa garā stāsta sākums. Kad vēl 2008.gada beigās pēc E. Kramiņa iniciatīvas tika nodibināts LSK, valdes locekļi viņam uzticējušies - LSK kontu turējis E. Kramiņš, valdes locekļi paļāvušies, ka viņš nodarbojas arī ar citiem administratīvajiem jautājumiem. Pirmie nopietnie konflikti sākušies, kad domubiedriem radies iespaids, ka E. Kramiņš LSK izmanto kā politisku tribīni. Arī skolotāju kongresā dominējuši partijas Visu Latvijai logo, kuras sarakstā Rīgas domes vēlēšanās startējis arī E. Kramiņš. Tomēr konflikts saasinājies, kad kļuvis zināms, ka vēl pēc kongresa nav samaksāts Rīgas Kongresu namam (RKN) par telpu nomu. Tā izpilddirektore Līga Ribicka apstiprina, ka LSK joprojām esot parādā RKN 2045 latus. E. Kramiņš iestājas par to, ka par šādu naudas summu neesot bijusi runa un maksai par RKN īri esot paredzēti 1000 lati (kopumā saskaņā ar E. Kramiņa teikto LSK ieņēmumi bija Ls 5872). Tā kā RKN neesot izrakstījis rēķinu par E. Kramiņa minēto summu, tam neesot maksāts nekas.
Šāda situācija, kas ļauj vienai pusei apgalvot vienu un otrai - ko citu, izveidojusies, jo nebija parakstīts ne līgums, ne pieņemšanas - nodošanas akts, tāpēc juridiski RKN nav pat iespējas šo naudu piedzīt. «Parasti šādās situācijās no klienta tiek pieprasīta garantijas vēstule, bet, tā kā nebija nekādu pazīmju, ka netiks maksāts, diemžēl garantijas vēstule netika pieprasīta,» norāda L. Ribicka. E. Kramiņš stāsta, ka līgums parādījies tikai kongresa dienā un viņš esot bijis pārāk aizņemts, lai tajā iedziļinātos. Vēlāk RKN neesot maksāts, jo «viņi gribēja nodarboties ar šantāžu un izspiest lielu naudu».
Šie notikumi LSK izraisīja šķelšanos un beidzās ar to, ka E. Kramiņš amatu pameta un par jauno valdes priekšsēdi kļuva O. Lūsis. LSK kontā bijis redzams, ka iekasētā dalības maksa par skolotāju kongresu aizceļojusi pārējiem valdes locekļiem nesaprotamos virzienos. Konta izdrukā, kas nonākusi arī Dienas rīcībā, redzams, ka laikā no 29. aprīļa, kad notika skolotāju kongress, līdz 1. augustam vairāk nekā 2600 latu pārskaitīti kultūrizglītības un mākslas centram Kāpnes, kura valdes priekšsēdētājs ir E. Kramiņš, kā arī 522 lati bija nonākuši paša E. Kramiņa kontā. Viņš apgalvo, ka no LSK esot saņēmis tikai 150 latu, pārējā nauda izmantota citu izdevumu segšanai. Nauda Kāpnēm esot pārskaitīta, jo Kāpnes LSK esot nodrošinājušas «visu» - vairāki centra darbinieki kārtojuši LSK grāmatvedības jautājumus, tāpat no centra esot īrētas telpas. O. Lūsis norāda, ka nebija nepieciešams šādiem mērķiem tērēt līdzekļus, jo LSK esot bijuši cilvēki ar pietiekamām zināšanām grāmatvedībā, lai šos jautājumus varētu nokārtot, netērējot skolotāju samaksāto naudu.
Nebija godīgi
«Ir viennozīmīgi redzams, ka cilvēks darbojās savās interesēs,» E. Kramiņa rīcību komentē O. Lūsis. LSK pārstāvji arī vērsušies policijā, taču kriminālprocess tika atteikts. «Apstiprinu, ka tas nebija finansiāli godīgs pasākums,» norāda arī LSK domes pārstāve LU profesore Skaidrīte Lasmane. Viņu skumdinot fakts, ka tā tiek mesta ēna uz visiem LSK pārstāvjiem. «Es neparedzēju šādu iznākumu, ka tik idejisku pasākumu var novadīt savtīgās interesēs,» atzīst S. Lasmane. Savukārt LSK valdes loceklis Gatis Zariņš norāda, ka E. Kramiņam var uzticēt «ar karogu nest ideju», taču nevarot laist pie finansēm un dokumentu parakstīšanas. «Mēs par daudz uzticējāmies šim cilvēkam,» viņš secina.
LSK, kā kontā esot palicis apmēram 300 latu, ar RKN, visticamāk, arī nenorēķināsies un jau ejot likvidācijas ceļu. Tikmēr E. Kramiņa vadībā darbojas jauns nodibinājums - Latvijas Nacionālā skolotāju savienība (LNSS), kas marta beigās rīkoja skolotāju konferenci. E. Kramiņš pieļauj, ka skolotāju kongresi varētu notikt ik pēc četriem gadiem, tātad nākamais - pēc apmēram trim gadiem. Izglītības darbinieku aprindās gan tiek baumots, ka LNSS izveidota, jo noskatīti 1939. gadā slēgtās LNSS īpašumi. E. Kramiņš gan uzsver, ka «tas ir Lūša izgudrojums - nekur nav neviena vēstule, nekas tāds nav tapis». Viņš gan nenoliedz, ka pirmskara laikā skolotāju savienībai bijuši īpašumi, uz kuriem, viņaprāt, varot pretendēt arī tagadējā LNSS.