Izrādās, ka šāda «avārijas brigāde» Rīgā patiešām pastāv, un tā bāzējas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona pārvaldes (RRP) 3. daļā, kas atrodas Matīsa ielā.
Rīgas 3. daļas komandieris Krišjānis Mincenbergs stāsta, ka viņu daļas sārtais busiņš oficiāli tiek uzskatīts par tehnisko automobili, savukārt glābēju vidū to iegājies saukt par «kaķu mašīnu,» jo tieši ar šo automašīnu parasti tiek glābti kaķi, gūstītas čūskas un izpestīti nelaimē nonākuši gulbji un vanagi, kā arī itin bieži tiek sniegta palīdzība pat cilvēkiem. «Automašīna mums šāda pilsētā ir viena, un līdz ar to šai komandai sanāk izbraukt vairākas reizes dienā. Pārsvarā problēma ir aizslēgtu durvju atvēršana - gadījumos, ja tās aizkritušas, vai arī, ja policijai ir aizdomas, ka dzīvoklī noticis kas nelāgs, piemēram, kaimiņi ziņojuši, ka dzīvoklī mīt kāds vecs cilvēks, kas vairākas dienas nav redzēts,» stāsta Krišjānis Mincenbergs.
Durvis, ja nav sasniedzams dzīvokļa īpašnieks, vienmēr tiek vērtas vaļā tikai policijas klātbūtnē. Parasti tiek izurbts atslēgas slēdzenes cilindrs, bet, ja durvis ir īpaši labi nostiprinātas un no metāla, ar laušanu gan neviens neķēpājas, bet izsauc pacēlāju un iekļūst dzīvoklī pa logu.
Zāģis zelta gredzeniem
«Automašīnā ir aprīkojums visiem dzīves gadījumiem. Mums ir speciāli mazāki būri kaķiem, jo tieši kaķi bieži tiek nocelti gan no kokiem, gan palodzēm, mums ir lielāki būri lieliem suņiem un vēl lielākiem «radījumiem». Te ir ietaise čūsku ķeršanai, cilpas dzīvnieku sagūstīšanai, dažādas knaibles un zāģi, lai izpestītu cilvēkus, kas iesprūduši kāpņu margās, parka soliņos un dažādās citās iedomājamās un neiedomājamās vietās,» stāsta Krišjānis Mincenbergs un rāda miniatūru ripzāģīti, kas paredzēts, lai no pirksta varētu noņemt iestrēgušu gredzenu.
«Gredzeni parasti ir no mīksta materiāla, un ar šādu zāģīti var mierīgi izpildīt gredzena «demontāžu», nesavainojot pirkstu. Tomēr tas nav vienīgais veids, ko pielietojam, palīdzot cilvēkiem, kam gadījusies šāda nelaime. Gredzenu tikpat labi var pārkniebt ar knaiblēm vai nomaukt, izmantojot diegu. To dara šādi: aptin pirkstu ar diegu, bet pašu diega galu izver starp pirkstu un gredzenu. Pēc tam, tinot diegu no pirksta nost, gredzens nomaucas pats,» glābēju noslēpumos dalās VUGD Rīgas reģiona pārvaldes 3. daļas komandieris.
Avotu ielas dedzinātājs
Savukārt pārējo glābēju ikdiena VUGD Rīgas reģiona pārvaldes 3. daļā ir degošas atkritumu kastes, degoši šķūnīši un dzīvokļi. Šī, šķiet, ir vienīgā VUGD daļa Rīgā, kuras ikdienā pavasaros nedominē kūlas ugunsgrēku dzēšana. Protams, ja ir nepieciešama palīdzība ārpus Rīgas pilsētas vēsturiskā centra, tad VUGD 3. daļas glābēji dodas talkā, tomēr parasti šīs daļas pārziņā esošajā pilsētas teritorijā, kas robežojas ar dzelzceļu, Merķeļa ielu, Valdemāra ielu un Zemitānu staciju, kūla nedeg. Parkos zāle tiek pļauta, savukārt Rīgas piromāniem dedzināšanai tīkamākas šķiet atkritumu kastes.
«Šie ļaudis, respektīvi, piromāni, ir raksturīgi Avotu ielas rajonam. Tur dažreiz vienu miskasti pat nākas dzēst vairākas reizes dienā. Tāpat te ir daudz šķūnīšu, arī pamestu māju un bezpajumtnieku, kas tajās lieto alkoholu un citreiz cenšas sasildīties,» darba vidi raksturo Krišjānis Mincenbergs.
Glābēju glābējs Kamazs
Daļas komandieris labprāt izrāda glābēju aprīkojumu. Bez «kaķu mašīnas» ar visām pariktēm dzīvnieku glābšanai te ir sūkņu stacija, divas autocisternas un automobilis šļūteņu pārvadāšanai - sešu riteņu piedziņas Kamaz. «Šī mašīna visbiežāk tiek izmantota, lai izglābtu kādu no iestrēgušajām dzēsēju mašīnām. Automobiļi ir smagi un ar aizmugures piedziņu, itin viegli var iestigt pat pielijušā zālājā daudzdzīvokļu mājas priekšā. Tad Kamaz brauc palīgā. Bet vispār šī automašīna ir paredzēta īpaši lieliem ugunsgrēkiem, kad nepieciešamas garas, sarežģītas šļūteņu sistēmas. Pēdējo reizi tas bija Rīgas pils ugunsgrēks,» teic K. Mincenbergs.
Vīri automašīnā Kamaz krauj iekšā īpaši resnas šļūtenes. Tās bijušas aizvestas uz ostu, lai notestētu, kā šļūtenes uzvedas, kad ir pieslēgtas ostas velkoņa sūkņu sistēmai. «Šļūteņu savienojumiem ir vairāki standarti. Ir tā sauktais Rīgas savienojumus. Ir tāds, kas bija ieviests visā bijušajā Padomju Savienībā. Skandināvijas valstīs atkal ir citāds,» izklāsta daļas komandieris
Līdzīgi ir arī ar ķiveru standartiem. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) jāizmanto ES standartiem atbilstošs aprīkojums, tomēr lietā tiek liktas arī vecā parauga ķiveres, kas ražotas Baltkrievijā.
«Es domāju, ka arī šīm ķiverēm nav nekādas vainas, vienkārši baltkrievi tās nesertificē izmantošanai ES. Viņi tās ražo savam tirgum, eksportē uz Krieviju, savukārt Eiropā šīs ķiveres varētu interesēt tikai taupīgās Baltijas valstis, kas ir samērā mazs tirgus. Poļi ražo savu aprīkojumu paši, tāpat dara arī vecās Eiropas Savienības dalībvalstis un Skandināvija,» saka K. Mincenbergs.
Ugunsdzēsēju apģērbam un aprīkojumam karstuma iedarbībā jāsilst vienmērīgi, lai nebūtu kādas vietas, kas sakarst vairāk nekā citas un sāk dedzināt ādu: «Šāda jaka, protams, var izturēt daudz lielāku temperatūru, nekā spēj izturēt cilvēks. Nē, šis apģērbs nedeg, tomēr pārāk lielā karstumā šādā jakā cilvēka sviedri pārvēršas tvaikā un var applaucēt ādu,» teic glābējs.
Neķimerējies gar balonu
Siguldā viss ir mierīgi. Salīdzinot ar darbīgo Rīgu, kur dienā var būt pat padsmit izsaukumu, Siguldā mēdz būt dienas, kad izsaukumu nav vispār. «Nav jau gluži tā, ka mēs šeit slinkotu, mums tomēr ir liels rajons - no Mālpils līdz Lēdurgai, Vangaži, Inciems, citreiz sanāk braukt palīgā Cēsu glābējiem. Meža ugunsgrēki, kūla. Ir dienas, kad uz daļu pat nesanāk atbraukt pusdienās, visu dienu dzēšot un uz kājām, bet vakarā atkal mašīnā un palīgā uz Cēsīm,» darba specifiku raksturo VUGD Siguldas daļā sastaptie glābēji.
Nozīmīga daļa darba ir arī slīcēju glābšana. Patiesībā - drīzāk nevis glābšana, bet fakta konstatācija, jo, kamēr aizbrauc līdz tam Gaujas līkumam, no kurienes bijis izsaukums, var paiet arī krietna pusstunda. «Te jāsaka, ka viss ir pašu slīcēju rokās. Nu nevajag iet reibumā peldēties. Nenoliedzami lielākā daļa noslīkušo ir bijuši piedzērušies. Tad vēl, protams, nepieskatīti bērni un tādi cilvēki, kam patīk ziemā pa ledu pastaigāties. Līdz bojāejai noved alkohols un pārgalvība,» stāsta Siguldas nodaļas puiši. Atmiņā nākot tikai viens gadījums, kad slīcējs tiešām izglābts - blakus slīkšanas vietai laimīgas sagadīšanās pēc noritējušas VUGD sporta spēles.
«Neko labu nedod arī ķimerēšanās gar elektrību un propāna gāzes baloniem. Nu nevajag to balonu mēģināt remontēt. Tepat nesen viena Līvānu māja uzgāja gaisā, saimnieks bija gar ventili ķimerējies tik ilgi, kamēr uzķimerējis pamatīgu sprādzienu. Tādu, ka visa siena izgāzās,» izklāsta siguldieši.