Pārtikas nozarē un tautsaimniecībā kopumā, vērtējot potenciālos ieguvumus un zaudējumus no gaidāmās eiro ieviešanas, tas galvenokārt nozīmē atteikšanos no savas nacionālās valūtas, tādējādi arī no iespējas to izmantot kā instrumentu, lai ietekmētu tautsaimniecības attīstību. Citādi nav būtiskas starpības starp latu un eiro, jo arī lata kurss ir fiksēts.
Uzņēmumiem pāreja uz eiro ir saistīta ar izmaksu samazinājumu, jo nav jāveic valūtas konvertēšana, un arī ar spekulāciju mazināšanos par iespējamo lata devalvāciju. Šobrīd gatavība eiro ieviešanai ir katra uzņēmuma atbildība. Arī valūtas nomaiņas procesa finansiālie izdevumi ir atkarīgi no katra uzņēmuma darbības specifikas un IT sistēmas, kas ir viens no svarīgākajiem veiksmīgas pārejas faktoriem.
A/s Latfood kontekstā eiro ieviešanas process nebūs vienkāršs. Jau tagad sākam gatavoties un plānojam, ka gada nogalē būs nepieciešami ne tikai finansiālie, bet arī vēl papildu cilvēku resursi. Pēc mūsu aprēķiniem, a/s Latfood šīs pārmaiņas izmaksās no 10 līdz 15 tūkstošiem latu.
Prognozējot cenu izmaiņas pārtikas nozarē, cenām nevajadzētu būtiski mainīties. Ir svarīgi labi sagatavoties eiro ieviešanas procesam un sākuma posmā neļauties emocijām un panikai. Pat ja kāds tirgotājs paaugstinās cenas, no tā nevajadzētu taisīt ažiotāžu - ja cenas kaut kur būs par augstu, cilvēki to pamanīs un pirks mazāk ar visām no tā izrietošajām sekām. Daudz svarīgāka, runājot par pārtikas cenām, patlaban ir valsts attieksme, kas skaidri parāda, ka valstij nerūp cenu jautājums.
Pārtikas nozarē cenas nosaka izejvielu, resursu izmaksas, nodokļi un preces pieprasījums un piedāvājums, nevis cenu uzraudzīšana no valsts puses. No šiem uzskaitītajiem faktoriem valsts nosaka pašu galveno - nodokļus. Tāpēc šķiet dīvaini uzturēt, pēc manām domām, nesamērīgi augstu PVN likmi pārtikai un vienlaikus uzsvērt visdažādākos cenu kontrolēšanas pasākumus. Ja valstij tiešām rūp cenu jautājums, PVN likme pārtikai jāmazina vismaz uz pusi.
Konkurence sāļo uzkodu industrijā pieaug nepārtraukti, tāpēc eirozonas ietekmē tai nevajadzētu būtiski mainīties - tur jau pašlaik ir gan vietējie ražotāji, gan lielie, starptautiskie tirgus dalībnieki. A/s Latfood ir stabils kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu tirgus līderis Latvijā, taču līdz 2018. gadam plānojam kļūt par līderiem arī Igaunijā un Lietuvā. Sadarbību ar Latvijas zemnieku saimniecībām tikai paplašināsim un pastiprināsim, jo jau nākamajos divos trīs gados plānojam ievērojami palielināt iepirkuma apjomu. Tāpēc jau nākamgad tiks palielinātas kartupeļu stādīšanai paredzētās platības.
Patlaban nebūtu jāuztraucas par valūtas maiņu, bet gan jādomā par to, cik Latvijas uzņēmumu nākotnē būs vadošajās pozīcijās eksporta tirgos un kā veicināt konkurētspējīgu pārtikas nozares attīstību ilgtermiņā.
*A/s Latfood valdes priekšsēdētājs