Pārtikas cenas vienpadsmit valstu grupā novērojam daudzus gadus. Līdz pagājušā gada beigām bija produkti, kas ir dārgāki nekā Lietuvā un Igaunijā, bet bija arī lētāki. Šī gada pirmajā ceturksnī pēkšņi parādījās, ka lielākā daļa produktu ir dārgāka nekā kaimiņvalstīs. Līdz šim tas tā nebija. Tas ir šī gada rezultāts. Jāskatās arī, kuri produkti. Piens mums ir dārgākais, milti lētākie Baltijā. To var skaidrot tā, ka lietuvieši var saražot lētāk un labāk piena produktus. Jo spēcīgāka nozare, jo lētāk var saražot. Lielu daļu cenas pieaudzēja nodokļu izmaiņas. Vēl jāskatās uz tirdzniecību. Ja paskatās uz produktiem, kurus neražo nevienā no trim valstīm, tad arī tie Latvijā ir dārgākie. Tirdzniecība varbūt nav efektīva, vai pārāk maza konkurence. Kaut arī dubultojusies graudu cena, vienkāršākās maizītes cena nav mainījusies. Dārgāka kļuvusi īpaši veidotā, teiksim, roku darba utt. Jocīgi, ka maizes cena pēdējos divus gadus ir maz mainījusies, toties citai pārtikai ir stipri kāpusi.
Kā vērtējat Latvijas iedzīvotāju pirktspēju?
Tā ir ļoti, ļoti zema. Tas ir viens no iemesliem, kas neļauj cenām kāpt vēl vairāk. Ražotāji un tirgotāji būtu vēl pielikuši, bet cilvēkiem nav naudas. Viņiem jau vajag, lai no veikala plaukta paņem un nopērk. Pirktspēja mums ir ļoti zema, tikai politiķi stāsta, ka dzīve iet uz augšu, ekonomika iet uz augšu, bezdarbs mazinās, algas pieaug. Es tiekos ar daudziem cilvēkiem un neko tādu neesmu dzirdējusi. Esmu dzirdējusi par darba zaudēšanu. Reāli, domāju, dzīve nav palikusi labāka. Tāpēc mēs savos pārtikas grozos liekam citus - lētākus - produktus. Neēdam vairs tik daudz gaļas izstrādājumu, cietos sierus. Parādījies piens deviņi simti mililitru iepakojumā, sieriņš Kārums tabletes izmērā. Mazāk, mazāka tilpuma, svara un cita veida produkti tiek likti pārtikas grozā.
Kā pārtikas cenu pieaugums ietekmē inflāciju?
Domāju, ka pārtikas cenas iet un ies uz augšu, kaut arī ir indikācijas, ka pasaulē un Eiropā šis tas paliek lētāks. Ceru, ka šī tendence nonāks arī līdz Latvijai. Kaut gan, kad Eiropā pirms kāda laika kritās piena iepirkuma cena par 30-35%, tad tikai viens piena produkts kļuva par 20% lētāks. Pārējiem cena samazinājās par 5-10%. Vadoties no pasaules tendencēm, cenām it kā vajadzētu samazināties, tomēr, ja saglabāsies pagājušā gada dinamika, kad sadārdzinājās griķi, dārzeņi, piena produkti, tad tas jūtami dzīs uz augšu inflācijas ciparu.
Vai spāņu gurķu nomelnošanas gadījums ir ietekmējis Latvijas dārzeņu audzētājus un tirgotājus?
Tas ir ietekmējis, bet šajā brīdī ne tik sāpīgi. Krievija aizvēra savu tirgu Eiropas dārzeņiem. Pirmā doma - mēs uz Krieviju daudz neko nevedam: kartupeļus, kāpostus. Gurķus nevedam, tas it kā mūs tieši neietekmē. Tomēr jādomā likumsakarībās. Eiropa pārdod Krievijai dārzeņus vairāku miljardu vērtībā. Tagad tur pārdot nevar. Tomēr gurķis nav sausais vājpiens, kas var pagaidīt. Ja tas ir izaudzis, tas šodien ir jānovāc un jāpārdod. Ja tu to tūlīt nepārdod, tad nepārdosi nekad. Ja nav noieta Krievijas tirgū, tad dažās dienās jaunu pircēju atrast nav iespējams. Vieglāk ir palielināt apjomus tur, kur jau pārdod. Izaudzis ir, kur pārdot nav, līdz ar to cena ir ļoti zema, tas ietekmē arī vietējo ražotāju, krītas cenu līmenis. Tas jau notiek. Tomēr tas, ka nav īsti noskaidrota baktērijas izcelsme, rada baumas, spriedelējumus, ažiotāžu, kas nodara lielu postu visai nozarei. Kad bija «trako govju» sērga, tad runāja par ietekmi uz veselību, tagad ir runa par apdraudējumu dzīvībai. Kurš gribēs riskēt gurķa vai tomāta dēļ nomirt, labāk uzkož hamburgeru un dzīvo laimīgi tālāk. Tas ietekmē cenu līmeni, varbūt, nedaudz samazināsies pārdošanas apjomi. Ietekme var pieaugt, ja cēlonis ilgstoši netiks noskaidrots.
Vai pārtikas cenu kāpumam ir robeža?
Nē, nav. Tas, kas notiek Latvijā, ir saistīts ar pasauli, izņemot maizi, kas ir lokāls produkts. Neviens nevedīs svaigi ceptu maizi no Polijas uz Rūjienu. Latvijas pircējam būs jāpērk par to pašu cenu, kas ir kaut kur kaimiņos. Ražotājs vedīs tur, kur maksā vairāk. Bet pašlaik Eiropā cena krītas pienam, cukuram, kakao. Tomēr jāsaprot, ka pārdevēji ļoti negribīgi samazina cenas.