«Šovasar pastaigāju pa daudzdzīvokļu namu pagalmiem Ķengaragā. Iespaids ir diezgan šaušalīgs! Bija pat traģikomiski atklājumi - piemēram, milzīgā pagalmā, kur nav gandrīz nekā, tikai daži koki, kāds iznesis vecu krēslu, uz tā, lai mīkstāka sēdēšana, uzlicis picas paku. Ir arī citi hand made šedevri - darinājumi no veciem skapjiem, lietots stūra dīvāns, kas iepakots celofānā un apsiets ar lentu,» par Rīgas mikrorajonu iedzīvotāju radošumu, iekārtojot improvizētus «atpūtas stūrīšus» pagalmos, stāsta Anete Lesīte.
Lai iedzīvotājiem būtu iespēja savus pagalmus tiešām sakopt tā, lai tajos patiktu uzturēties, viņa vada Lielās talkas pagalmu labiekārtošanas projektu, kas risinās jau piekto gadu. Tā ietvaros notiekošajā konkursā, kur cilvēki vietnē www.talkas.lv var pieteikt savus daudzstāvu namu pagalmus, nupat kā pagarināts pieteikšanās termiņš - līdz 27. oktobrim. Pieteikumus izvērtēs žūrija, un četri no pieteiktajiem pagalmiem piedzīvos pārvērtības, kas ar pašu iedzīvotāju līdzdalību, profesionālu ainavu arhitektu, arhitektu un dārznieku, kā arī šo jomu studentu palīdzību tiks īstenotas pavasarī, Lielās talkas laikā.
A. Lesīte stāsta, ka šogad projekts tiek realizēts kopā ar nodibinājumu Rīga 2014 un jaunu seju iegūs tieši galvaspilsētas namu sētas. Lai piedalītos konkursā, iedzīvotājiem savs pagalms jānofotografē, kopā ar kaimiņiem jāvienojas par vēlamajiem uzlabojumiem un, galvenais, jābūt gataviem pašiem aktīvi pastrādāt tā labiekārtošanā un pēc tam uzturēt to kārtībā. Četri uzvarētājpagalmi tiks paziņoti novembra sākumā, un tiem līdz pavasarim tiks izstrādāts sakopšanas projekts, savukārt jau pieteikšanās procesā visiem iedzīvotājiem pieejamas bezmaksas ainavu arhitektu konsultācijas - tas palīdzēs saprast, kā pagalmu sakārtot arī tad, ja uzvara konkursā ies secen. Līdzīgu atbalstu sniedz arī nodibinājuma Rīga 2014 un Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības projekts Pagalmu renesanse (skat. - www.riga2014.org).
A. Lesīte komentē, ka daudzi joprojām nezina par iespējām, ko paši var darīt savu pagalmu labā, vai drīkst ierakt kociņu, iestādīt puķes, kas ir pašvaldības un kas namu pārvaldnieka ziņā un kas īsti atbild par salauzto spēļlaukumu. Joprojām pagalmos valda postpadomju mantojums. «Ir izaugusi vesela paaudze, kas dzīvo disharmoniskā vidē, par ko neuzņemas atbildību, un tas veido arī zināmu bezatbildību pret visu. Bet pagalms ir tā vieta, kur cilvēks bērnībā sāk iepazīt apkārtējo pasauli. Tas, ka pagalmos nav kur atpūsties jauniešiem, ģimenēm ar bērniem, senioriem, tā ir problēma visos mikrorajonos,» teic A. Lesīte.