Atkritumu kalni dubultojas
Urbānā dzīvesveida piekritēju skaita pieaugums pasaulē neizbēgami radījis arvien lielākus atkritumu kalnus. Pirms desmit gadiem pilsētās dzīvoja 2,9 miljardi pasaules iedzīvotāju un viens pilsētnieks radīja ap 0,64 kilogramiem cieto sadzīves atkritumu dienā.
Dati rāda, ka pārpalikumu kalni aug straujāk par pilsētnieku skaitu. Pašlaik pasaulē trīs miljardi cilvēku dzīvo pilsētās, no tiem katrs ik dienas atkritumos izgāž 1,2 kilogramus, tas nozīmē, ka gada laikā atkritumos nonāk 1,3 miljardi tonnu.
Taču PB jaunākajā ziņojumā What a Waste: A Global Review of Solid Waste Management, kurš ir pirmais darbs, kas aplūko atkritumu apsaimniekošanu globālā līmenī, prognozē, ka atkritumu skaits 2025. gadā būs pieaudzis par 70%, sasniedzot 2,2 miljardus tonnu gadā.
PB brīdina, ka pieauguma temps ir satraucošs, jo katru desmit gadu laikā teju dubultojas. Vislielākos sarežģījumus tas radīs strauji augošajās jaunattīstības valstīs, it īpaši Āfrikā, jo atkritumu apsaimniekošana prasīs arvien vairāk līdzekļu un veicinās vides problēmas. Aplēses vēsta, ka 2025. gadā apsaimniekošanai pasaulē būs jāatvēl jau 375 miljardi dolāru (ap 210 miljardiem latu) gadā līdzšinējo 205 miljardu vietā.
Noklusētā problēma
«Mēs lūkojamies uz noklusētu problēmu, kas ik dienas kļūst lielāka,» uzsvēra ziņojuma līdzautors Dens Hornvegs. «Problēmas, ko radīs cietie atkritumi pilsētās, būs milzīgas, turklāt tādas pašas, ja ne vēl lielākas, kā tās, ar ko mēs saskaramies patlaban jautājumos par klimata izmaiņām,» viņa teikto citēja ziņu aģentūra AFP.
PB aicina starptautisko sabiedrību rīkoties, lai izstrādātu plānus, kā mazināt izsviesto atkritumu daudzumu, kā arī sekmētu to otrreizējo pārstrādi. Nespēja tikt galā ar atkritumiem rada plūdu draudus, kā arī to izdalītā metāna gāze draud veicināt globālo sasilšanu. «Ziņojumam būtu jākalpo kā vērienīgam modinātājzvanam politikas veidotājiem visā pasaulē,» uzsvēruši PB pārstāvji. «Problēmas apmēra apzināšana ir galvenais solis, lai to atrisinātu.»
Šobrīd lielākā atkritumu ražotāja pasaulē ir Ķīna, kas 2004. gadā šo titulu atņēma ASV. Ķīnā rodas 70% no Austrumāzijas un Klusā reģiona atkritumiem. Taču arvien straujāk pārpalikumu kalni aug ne vien Ķīnā, bet arī citur Austrumāzijā, Austrumeiropā un Tuvajos Austrumos.
Atkritumu apsaimniekošana parasti ir vietējās varas pārziņā, taču nabadzīgāko valstu pilsētās jau tagad lielākā daļa budžeta atvēlēta to savākšanai un pārstrādei, kā arī šī joma ir lielākais darba devējs, sarunā ar Deutsche Welle uzsvēra D. Hornvegs. Jau pašreiz vairākās Āfrikas valstīs netiek savākti pat 50% atkritumu, kas signalizē, ka drīz tas var pāraug vērienīgā problēmā.