Arī mārupiete Sarmīte Strautiņa ir gandarīta, ka var strādāt mājās. Politoloģe pēc profesijas ar ilgu pieredzi žurnālistes darbā. Ieguvusi pašnodarbinātā statusu, viņa tagad darina apģērbu bērniem.
Baidās legalizēties
Tagad Dainis ne tikai fotografē pēc individuāla pasūtījuma, bet arī lasa lekcijas Foto akadēmijā un nosacīti kļuvis par darba devēju pieciem jauniešiem. Turpinot sadarbību ar NVA, Dainis īsteno projektu par jauniešu darba praksi, kur pieciem «studentiem» māca fotografēt. Apmeklējot projektu vadības kursus, jūrmalnieks novērojis, ka gandrīz visi viņa kursabiedri jau ar kaut ko nodarbojušies - viens labojis automašīnas, cits darinājis rokdarbus, taču visi to darījuši «pa kluso», un arī pēc kursu beigšanas baidījušies sākt legālu uzņēmējdarbību.
Kaut gan Ekonomikas ministrijas (EM) speciālisti apgalvo, ka pēdējā gadā darīts daudz, lai sekmētu pašam veidot savu biznesu, - ir atvieglota nodokļu aprēķināšana, samazinātas dažādas valsts nodevas, sekmēta iespēja iegūt finansiālu atbalstu uzņēmējdarbības sākšanai, ir samazināts birokrātiskais slogs, - daudzi tomēr baidās ķerties sakārtot lietas. Galvenais iemesls - nestabilā uzņēmējdarbības vide Latvijā, svārstīgā nodokļu politika. Taču Dainis mudina nebaidīties, īpaši, ja tas, ko dari, kādam ir vajadzīgs un ļauj pašam nopelnīt. Viņa personīgā pieredze liecina, ka tik traki nav, visu varot apgūt.
«Man paveicās gan ar labiem pasniedzējiem kursos, kas mani iedrošināja, gan ar atsaucīgiem valsts iestāžu darbiniekiem, kas konsultēja, reģistrējoties kā pašnodarbinātajam.» Brīdī, kad kursu vadītāja ar savu pamudinājumu it kā Daini «pagrūdusi» pretī savam rūpalam, viņš sapratis, - ja vien ir vēlēšanās, no bezdarba un bezcerības bedres tomēr var izrāpties.
Pašnodarbinātā statuss no uzņēmējdarbības formām Dainim izrādījies vispiemērotākais. Viņš pats plāno savu darba režīmu, var veikt nepieciešamos norēķinus, pats izvēlēties, kādos projektos iesaistīties. «Šobrīd savu nākotni vismaz tuvākajam gadam esmu nodrošinājis,» atzīst jaunais uzņēmējs, kurš pašnodarbinātā statusā ir nepilnus četrus mēnešus.
Žurnāliste šuj kleitas
Politoloģe, pieredzējusī žurnāliste Sarmīte Strautiņa šobrīd mājās darina bērnu apģērbu. Pamudinājums bijis gan tas, ka palikusi bez darba, gan arī tas, ka gribējies pucēt gadu veco mazmeitu Lību. «Sapratu, ka palieku bez ienākumiem, izmisumā sāku domāt, ko vēl protu, un atcerējos, ka māku šūt un adīt,» stāsta Sarmīte. Viņa saka paldies arī padomju laikam, kas sievietēm iemācīja būt radošām situācijā, kad nopirkt neko nevarēja, bet skaisti izskatīties gribējies vienmēr.
«Man bija pilna galva idejām, tās lauzās uz āru, sāku spēlēties ar audumiem, krāsām, faktūrām, tapa pirmie modelīši. Kad sapratu, ka pēc maniem darbiem ir pieprasījums, nolēmu legalizēties,» saka Sarmīte, kura pirms pusgada kļuva pašnodarbinātā, lai oficiāli varētu pārdot savus darinājumus gan meitas izveidotajā interneta veikaliņā, gan amatnieku tirdziņos.
Sarmīte, tāpat kā Dainis, atzīst, ka pašnodarbinātās statuss viņai ir vispiemērotākais, jo sieviete strādā viena, darba apjoms nav liels, viņa darbojas mājās. Arī statusa iegūšana nav bijusi sarežģīta, - tas prasījis vien pāris dienu un gandrīz nekādas izmaksas.
Likumi nesaprotami
«Pirms pieņemt lēmumu, kā sākt savu biznesu, izpētīju likumus, - tie gan rakstīti nesaprotami, vienkāršam cilvēkam bez speciālistu konsultācijām tos saprast nav iespējams,» saka Sarmīte. Daudz pētījusi interneta forumos rakstīto, lai izlobītu būtiskāko. Viņas paziņas pašnodarbinātie Sarmīti iedrošināja, sakot, ka tas nav sarežģīti. Trijās dienās pēc iesnieguma uzrakstīšanas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) viņa saņēmusi nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecību. «Piereģistrēju kvīšu grāmatiņu un varēju sākt darboties.»
Drošības labad viņa savu grāmatvedību uzticējusi kārtot pieredzējušai grāmatvedei, kas, tāpat kā viņa, arī ir pašnodarbinātā. «Zinu, ka tas nav sarežģīti, īpaši, ja pati būšu organizēta, rūpīgi krāšu čekus un kārtīgi pierakstīšu savus izdevumus un ienākumus, taču drošības labad uzticos profesionālim.»
Turpretī Dainis ar visu tiek galā pats, jo četros mēnešos sapratis, ka tā nav nekāda Ķīnas ābece. Lai gan abi ir to darbības jomu sarakstā, kas varētu izmantot atviegloto nodokļu nomaksas sistēmu un maksāt patentmaksu, viņi izvēlējušies to nedarīt. Patentmaksa izdevīga tiem, kam regulāri ir noteikta apjoma ienākumi, taču ne Sarmīte, ne Dainis precīzi nevar zināt, cik kurā mēnesī nopelnīs. Tāpat abi šobrīd nemaksā sociālo nodokli, jo pašnodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz noteiktu summu, var izvēlēties to nedarīt.
Abi ir gados, tāpēc vaicāju, vai, nemaksājot sociālo nodokli, nebaidās palikt bez pensijas. Gan Sarmīte, gan Dainis atklāj, ka īsti neuzticas pašreiz tik nestabilajai sociālās apdrošināšanas un pensiju sistēmai. Tāpēc Dainis par to jau parūpējies laikus, veidojot bankā naudas uzkrājumu vecumdienām, savukārt Sarmīte saprot, ka paļauties var vienīgi uz sevi un strādās tik ilgi, cik vien varēs sevi nodrošināt.