Daļēji šo pieeju varētu nodrošināt viena no trijām Nacionālā attīstības plāna (NAP) prioritātēm «izaugsmi atbalstošas teritorijas». Taču, ja NAP neizdosies plānotajā termiņā šogad pieņemt, «tad būs vecais scenārijs», Dienai atzina Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, kurš uzskata, ka valsts attīstībai ir jābūt orientētai uz teritoriju.
Pagājušā gada maijā, kad vēl nebija zināms par Saeimas atlaišanu, Latvijas Pašvaldību savienības kongress pieņēma rezolūciju, kurā jau tad aicināja visas pašvaldības pieņemt domes lēmumu par atbalstu tādai politikai, kas dotu iespēju visām pašvaldībām piedalīties ES fondu apguvē un īstenot projektus, kas atbilst valsts un vietējās teritorijas attīstības interesēm. Toreiz LPS prasīja 30% no visas Latvijai pienākošās ES fondu naudas sadalīt nevis pēc nozaru, bet teritoriālā principa. Pērn A. Jaunsleinis arī tikās ar visām 10. Saeimas frakcijām. Tuvākajā laikā viņš ir iecerējis ar pašvaldību nostāju vēlreiz iepazīstināt 11. Saeimas frakcijas.
LPS priekšsēdis teica, ka tikai septiņas pašvaldības dažādu iemeslu dēļ nav pieņēmušas šos lēmumus, kuri, visticamāk, līdz šīs nedēļas beigām vēl tiks gaidīti, lai vietējo varu mandāts būtu pēc iespējas spēcīgāks. Tagad LPS nenorāda, cik liela daļa no ES fondu naudas būtu jāsadala pēc reģionālā principa. Tas varētu notikt saskaņā ar katrai pašvaldībai paredzēto kvotu. Ir dažādi viedokļi, kā to noteikt. Tam, ka par kritēriju varētu ņemt iedzīvotāju skaitu teritorijā, iebilst novadu pārstāvji, kuriem ir bažas, vai tas neiedos lielas priekšrocības Rīgai, bet novadi paliks zaudētājos. Ir arī piedāvājums kvotu aprēķināt, ņemot vērā pašvaldības platību un iedzīvotāju skaitu. Ja valdības partijas šo pieeju atbalstīs, tad ikviena pašvaldība iegūs tiesības iesniegt projektus un pretendēt uz ES naudu, kas tagad tiek sadalīta pēc nozaru principa. Ministri ir vienojušies, ka ES naudas apguve ir jāsasaista ar Nacionālā attīstības plāna prioritātēm. Iepriekšējā periodā tas nenotika. Arī tagad, pieļaujot, ka NAP sagatavošana varētu aizkavēties, savas prioritātes jau ir noteikusi Finanšu ministrija, kura nav paredzējusi ņemt vērā reģionālo principu. Pārresoru koordinācijas centrs sola NAP iesniegt valdībā septembrī.