Šis nostāsts labi raksturo pašreizējo situāciju, kad pie ministriju durvīm klauvē ne tikai likumā noteiktā valdības sarunu partnere - Latvijas Pašvaldību savienība -, bet vēl vairākas organizācijas, kas katra cīnās par savām interesēm.
Dažādo pašvaldību grupu uzlidojums valdībai budžeta apspriešanas laikā varētu kļūt intensīvāks. Lielo pilsētu asociācija, kura apvieno deviņas pilsētas, jau ir pieredzes bagāta organizācija, un ar tās īpašo viedokli valdība pieradusi rēķināties. Taču šā gada sākumā savu biedrību pieteica arī Reģionālo attīstības centru apvienība, kura pārstāv 21 lielās pašvaldības intereses. Tie ir novadi, kuri apvienojušies ap bijušo rajonu centru pilsētām, kā arī Līvāni, Smiltene un Sigulda. Jūlija beigās Reģionālo attīstības centru apvienība (RACA) sāka darboties pilnā sastāvā, kad pēc ilgākas vilcināšanās tai pievienojās arī Gulbenes novads.
Gulbenes novada priekšsēža vietnieks Andis Caunītis (Vienotība) Dienai atzina - ja katrs pašvaldības vadītājs pa vienam ies pie ministra, viņu varbūt uzklausīs, bet tas tā arī var palikt. Kad uz ministriju aizies ar vienotu viedokli, to vairs nevarēs ignorēt. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) lomu tas nemazināšot, bet tie jautājumi, kas aktuāli attīstības centriem, neesot svarīgi ne Ciblai, ne kādam citam mazākam novadam, skaidroja A. Caunītis. Vietējā laikrakstā Dzirkstele pieejamā informācija liecināja, ka Gulbenes novada domnieki ir šaubījušies par nepieciešamību iestāties šajā organizācijā, no kuras kā konkurentes gan lielās pilsētas nobijušās. Taču esot arī jautājums, vai šāda sāncensība ir lietderīga. Tāpat - ja novads maksā 580 eiro iestāšanās naudu un vēl 328 eiro katru mēnesi kā biedru naudu, esot jābūt pārliecībai par atdevi.
Caursišanas spējas
Reģionālo attīstības centru apvienības līderis Valkas novada domes priekšsēdis Vents Armands Krauklis (VP) Dienai apstiprināja, ka notiek intensīvas sarunas ar vairākām ministrijām, jo ir svarīgi panākt savas intereses gan Eiropas fondu programmas īstenošanā, gan jautājumā par pedagogu atalgojumu sistēmas jauno modeli. Uz vaicāto, ko tādā gadījumā pārstāv LPS, V. A. Krauklis atbildēja: «Tā pārstāv pārējos 89 novadus - viņu ir visvairāk, tāpēc mēs palikām zaudētājos.» Tiesa, lielajos jautājumos reģionu centri arī turpmāk saskaņos savu darbību ar LPS.
Pašvaldībām ir iespēja intereses lobēt arī caur savām partijām, ko aktīvi dara Zaļo un Zemnieku savienības vietējie līderi. Koalīcijas padomes sēdēs jau piedalās visu to pašvaldību vadītāji, kas sadarbojas ar valdības partijām. Valkas mērs pārstāv Vidzemes partiju, kas ir Saeimas opozicionāres Latvijas Reģionu apvienības dalīborganizācija, taču V. A. Krauklim pašam ir Saeimas darba pieredze un liels svars politikā. Līdzšinējā pieredze rāda, ka sarunās ar valdības pārstāvjiem sava nozīme ir arī sarunu vedēju personībām un caursišanas spējām, jo tad ir lielākas izredzes tikt sadzirdētam. Ar to var saistīt Cēsu novada domes priekšsēža Jāņa Rozenberga aktīvo iesaistīšanos RACA darbā. Viņš ir viens no premjeres pārstāvētās Vienotības jaunajiem līderiem un vada arī partijas domi. J. Rozenbergs gan Dienai sacīja, ka apvienībā viņš nav nevienā amatā, bet esot svarīgi satikties ar kolēģiem. «Kad sanākam kopā, nevaram vien šķirties, cik daudz ir sakrājies, ko pārrunāt,» teica J. Rozenbergs. Viņš uzskata, ka LPS loma nemazināsies, bet pašvaldības ir dažādas un katrai grupai ir savas aktualitātes.
Aktivizējas arī Pierīga
Ar to pašvaldību grupēšanās varētu nebeigties, jo par savas biedrības nepieciešamību sākuši diskutēt arī Pierīgas novadi, kuri ir palikuši ārpus attīstības centru loka, lai gan dažs labs no tiem attīstībā varētu būt pārāks. Ādažu novada domes priekšsēdis Māris Sprindžuks (Reģionu alianse) Dienai apstiprināja, ka Pierīgas novadiem pēc tikšanās ar finanšu ministru Jāni Reiru (Vienotība) «bija sajūta, ka ir jātaisa kaut kas savs, jo Pierīgai valsts dara pāri». Ādažu vidusskolā nākamajā mācību gadā būs astoņas pirmās klases, uz Pierīgu pārceļas cilvēki no citiem novadiem, tajā pašā laikā šiem novadiem nav pieejamas tās iespējas, kas attīstības centriem, arī jaunajā finanšu izlīdzināšanas modelī šie novadi paliek zaudētāji. Pierīgas pašvaldības vēl nav lēmušas par savas biedrības veidošanu, bet to varētu apspriest 25. augustā, kad būs kopīgā tikšanās. «Pašvaldību savienībā lielās pilsētas nerādās, un mazie novadi plūcas ar lielajiem,» sacīja M. Sprindžuks.
LPS spēks savulaik bija tās vienotībā, organizācijas līderi paši atzinuši, ka valdībai būtu izdevīgi, ja organizācija novājinātu sevi iekšējās pretrunās. «Tas viss prasās pēc nopietnas izrunāšanās Latvijas Pašvaldību savienībā, jo redzams, ka arī Reģionu centru apvienība visur virza savus cilvēkus. Mums būtu ērtāk iesniegt savu pozīciju Latvijas Pašvaldību savienībai un deleģēt tai pārstāvēt mūsu viedokli,» sacīja Saeimas deputāts un Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Māris Kučinskis (ZZS). LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis Dienai atgādināja, ka katrai pašvaldībai atsevišķi ir tiesības vērsties ministrijās. LPS loma ir kopīgo interešu aizstāvēšana, bet, ja kādai grupai šīs intereses atšķiras, valdībai tas atklāti arī tiek pasacīts. A. Jaunsleinis to vērtē kā normālu viedokļu dažādību un uzskata, ka LPS nevar pārstāvēt kādu vienu grupu.