Lai gan šāda iniciatīva nerisinās integrācijas jautājumus plašākā mērogā, tomēr ļaus «ieinteresētajām pusēm vienai otru atrast», taču gan no latviešiem, gan krieviem jābūt interesei, uzskata kādreizējais Sabiedrības integrācijas fonda direktors Nils Sakss. «Jautājums, vai cittautieši izmantos šo iespēju, manuprāt, pat nav īsti pamatots jautājums, jo, pat ja tie būs atsevišķi gadījumi, kas notiks šādas iniciatīvas rezultātā, arī tad jau tas ir labi,» pauž N. Sakss.
Viņš piekrīt A. Judinam, ka daudziem krievu bērniem, kuri uzauguši Pļavnieku mikrorajonā, patiesi nav bijusi iespēja iepazīt latvisku lauku vidi. «Ko viņi zina par latviskajiem laukiem, izbraucot cauri ar mašīnu un apskatoties šos laukus? Protams, iespēja iepazīt ne tikai caur mašīnas logu, bet arī pabūt tajā vidē patiesībā ir liegta šiem cilvēkiem, pat tad, ja arī viņi to vēlētos,» norāda N. Sakss.
Iniciatīvu par apsveicamu dēvē arī integrācijas politikas eksperte Marija Golubeva. Viņa gan uzskata, ka šādam pasākumam būtu nepieciešama konkrēta programma un instruktāža. «Šādiem pasākumiem būtu jānotiek kaut kādu tomēr vairāk vai mazāk organizētu apmaiņas programmu ietvaros, kad ir padomāts arī par pedagoģisko ietvaru, respektīvi, lai nav tā, ka tās ģimenes pēc saviem uzskatiem un pilnīgi bez kaut kāda atbalsta no cilvēkiem, kas kaut ko saprot no starpkultūru komunikācijas, vienkārši nodarbojas ar tiem bērniem,» saka M. Golubeva.
Deputāts A. Judins Dienai gan sacīja, ka ideju nedrīkst birokratizēt un viņam neesot vēlēšanās sākt milzīgu projektu. Cilvēkiem vienkārši ir jāsaprot, ka dzīvojam vienā valstī un visi esam piederīgi vienai valstij. M. Golubeva piebilst, ka esot nedaudz naivi domāt, ka, nedēļu padzīvojot kādā ģimenē, var īpaši dziļi izprast kādas kultūras atšķirības, taču pozitīvs aspekts, viņasprāt, ir kontaktu dibināšana.
Šāda ideja A. Judinam radusies, lasot kāda cilvēka rakstīto sociālajā portālā Facebook, proti, šis cilvēks konstatējis, ka viņa bērnam grūtības sagādā latviešu valoda, tāpēc caur draugiem meklējis iespēju bērnam padzīvot latviešu ģimenē. «Viņš atrada to ģimeni un tur kādu laiku padzīvoja. Šis cilvēks pēc tam rakstīja iespaidu, ka, protams, bērns neaizmirsa krievu valodu vai krievu kultūru. Taču tagad viņš mācās maģistrantūrā latviešu valodu, un viņš tikai ieguva no visa tā,» stāsta A. Judins.
Idejas autoram pagaidām neesot skaidra plāna, kā to praktiski realizēt. Pašlaik darba kārtībā ir jautājums, vai cilvēkus vispār šāds piedāvājums interesētu. «Es noformulēju ideju, un, ja būs atsaucība, mēs varēsim diskutēt, kā to labāk izdarīt. Es tagad gribu labāk saprast, vai ir tāda interese un kāds ir vērtējums.
Tās latviešu ģimenes, kas vēlas savā ģimenē uzņemt kādu krievvalodīgo jaunieti, deputāts aicina sūtīt vēstuli uz viņa e-pasta adresi [email protected].