Gripa - neaktīva
Gripa Latvijā šogad varētu nesasniegt epidēmijas apmērus, bet, ja tā notiks, epidēmijas periods nebūs ilgs, prognozē Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) direktore Inga Šmate. Par to pagājušajā nedēļā informēja aģentūra LETA. Šogad Latvijā cirkulē faktiski tas pats gripas vīruss, kas pērn. Pagājušajā sezonā šis vīruss bija pilnīgi «svaigs» un nepazīstams, tāpēc ar to saslima daudz cilvēku.
Pie ģimenes ārstes Ārijas Bušmanes pirmie gripas pacienti jau ir bijuši, un «iespējams, ka februāra beigās saslimušo skaits varētu palielināties», ārste prognozē. Tie, kas ir vakcinējušies, var būt mierīgi. «Pati esmu vakcinējusies, jo man katru dienu jāsaskaras ar visādiem vīrusiem. Man jābūt veselai, lai es varētu ārstēt savus pacientus. Un gripa, ticiet man, nav nekāda vieglā slimība. Tā arī atstāj iespaidu uz organismu vēl ilgi pēc slimošanas. Tiem cilvēkiem, kuri strādā ciešā kontaktā ar lielu cilvēku plūsmu, būtu ieteicams vakcinēties,» iesaka ārste Bušmane.
Gripa no vīrusu saslimšanas atšķiras ar to, ka tā vienmēr sākas strauji - ar augstu (virs +38 grādiem) temperatūru un kakla sāpēm. Gripai raksturīgas arī kaulu sāpes, ādas jutīgums, turklāt arī acis kļūst jutīgas un sāp, skatoties uz gaismu.
Rezerves iztērētas
Lai būtu imunitāte, ir jāsāk nevis lietot dažādus līdzekļus tās stiprināšanai, bet gan tā jāiegūst. Imunitāti veido veselīgs miegs, labs uzturs un mierīga nervu sistēma. «Sabrukušu nervu sistēmu ar imunitāti stiprinošiem līdzekļiem aizstāt nevar,» situāciju izskaidro Ārija Bušmane. Rudenī organisms pēc vasaras saules, pēc svaigo augļu, ogu un dārzeņu ēšanas bija spēcīgs, bet uz pavasara pusi rezerves jau ir iztērētas, tāpēc arī ir iespējama varbūtība, ka kāds vīruss ātrāk pieķeras.
Pagājušajā nedēļā vēršanās pie ģimenes ārstiem dažādu augšējo elpceļu infekciju gadījumos palielinājusies par 6,7%. Par 58% palielinājies pacientu skaits ar pneimoniju - kopumā reģistrēti 18,3 plaušu karsoņa gadījumi (uz 100 000 iedzīvotāju). Slimojuši visu vecuma grupu cilvēki, tomēr augstākā saslimstība reģistrēta starp bērniem līdz četru gadu vecumam. Statistikas dati savukārt rāda, ka saslimstība strauji palielinājusies 65 gadus vecu un vecāku cilvēku vidū - par 14%, kā arī starp bērniem piecu līdz 14 gadu vecumā - par 12%.
Darba kolektīvos, transporta līdzekļos, klasēs un bērnudārza grupiņās dzird šķaudām un klepojam. Daudzi sūdzas arī par citām problēmām - kakla sāpēm un iesnām. «Galvenais ir vīrusu neielaist un nenodarboties ar pašārstēšanos,» iesaka Ārija Bušmane un brīdina, ka «vīrusu formas ir diezgan agresīvas un slimība trīs dienu laikā var beigties ar plaušu karsoni».
Par saslimšanu ar elpceļu vīrusiem liecina dažādas pazīmes. Pirmais - kakla sāpes. Nepatīkama saslimšanas blakusparādība ir arī sauss klepus, kurš - ja netiek ārstēts - bieži vien pāriet pneimonijā.
Kas ir saaukstēšanās
Kā atšķirt vīrusu no saaukstēšanās? Ģimenes ārste Ārija Bušmane par to pasmejas, jo «saaukstēšanās» - tas ir tāds tautas valodā ierasts termins. «Varbūt ar saaukstēšanos cilvēki domā slimību, ar kuru viņi saslimst pēc tam, kad ir gadījies nosalt? Tie simptomi, kas parādās šajā gadījumā, liecina, ka imunitāte tobrīd ir pazeminājusies, un, ja organismā ir kāda baktērija, tad tā gūst virsroku. Pārsalšana ir tikai iemesls saslimšanai, tas nav slimības nosaukums,» skaidro Ā. Bušmane.
Šobrīd daudzi slimo ar angīnu. Šai slimībai arī raksturīga augsta temperatūra, kuru grūti «nodzīt» ar prettemperatūras līdzekļiem. Ja kakla sāpēm pievienojas arī palielināti limfmezgli tieši kakla rajonā, tad iespējams, ka patiešām uzbrukusi angīna. Intoksikācijas blakusefekts ir galvassāpes. «Ja problēmas netiks ārstētas un ielaistas, tad vēlāk būs jācīnās ar komplikācijām,» brīdina Ā. Bušmane.
Rinovīruss, kas ir galvenais iesnu iemesls, šobrīd nav īpaši aktuāls. Šis vīruss organismam ir viens no mazāk kaitīgajiem, un ar to ir viegli cīnīties.
«Sausajam klepum der visi tie līdzekļi (jo īpaši sūkajamie preparāti), kas mazina klepu, ņem nost kairinājumu. Svarīgi šajā laikā lietot daudz šķidruma, jo tas padarīs klepu mīkstāku. Jo retāk ir jāklepo, jo mazāk tiek bojātas elpceļu epitēlija šūnas un vieglāk pēc tam notiek atveseļošanās,» iesaka Ā. Bušmane. Bet dobjajam klepum, lai to mazinātu, vajag atkrēpotāju. Ir gan dažādi medikamenti, kas atvieglo klepu, bet paralēli jādzer dažādas tējas.
Temperatūra ir aizsargs
Ja temperatūra ir tikai mazliet paaugstināta, uzreiz nav jāmeklē karstumu pazeminošie līdzekļi. Ar temperatūru līdz +38 grādiem var iztikt bez tiem, bet vairāk dzert siltas tējas, lai izraisītu svīšanu. Virs +38 grādiem, kad pasliktinās pašsajūta un dabīgā imunitāte pazeminās, gan nevajadzētu mocīties un ciesties, bet lietot temperatūru pazeminošas zāles un daudz gulēt. Tas viss attiecas ne tikai uz bērniem, bet arī uz pieaugušajiem. «Zīdainīšiem pie augstas temperatūras pastāv krampju risks. Turklāt zīdaiņiem līdz pusgadam visi vīrusi ir ļoti bīstami, jo tie mēdz būt zibensveidīgi un diennakts laikā mazulis var nonākt līdz intensīvajai terapijai. Bet, par pieaugušajiem runājot, iet ar paaugstinātu temperatūru uz darbu nav varonība. Drīzāk tā ir bezatbildība gan pret savu veselību, gan pret kolēģiem,» saka ģimenes ārste. Ja gadījies sasirgt, nav ieteicams apmeklēt arī kultūras pasākumus - jāpadomā par savu un apkārtējo veselību.
Dabīgie ir efektīvāki
Ģimenes ārste Ārija Bušmane par labu atzīst dabīgo C vitamīnu, kuru šobrīd vajadzētu lietot intensīvākās devās. «Esmu dzirdējusi, ka ziemā cilvēki palielina ķīmiskā C vitamīna devu un lieto pat vienu gramu dienā,» pēc pieredzes zina teikt Ārija Bušmane un uzsver: «Taču ar ķīmisko C vitamīnu ir tāda problēma, ka organismam diezgan grūti ir to izvadīt un var veidoties nierakmeņi. Tāpēc, ja tiek lietots C vitamīns tabletēs, jādzer daudz šķidruma.»
Dabīgais C vitamīns ir dzērvenēs, kivi, kāpostos (svaigos un skābētos). Dzērvenei papildus ir antibakteriālas īpašības. «Ja pārlieku liels skābums netīk kuņģim, tad jāārstē kuņģis,» iesaka daktere. Taču viņa zina teikt, ka katrs var atrast savām garšas kārpiņām piemērotāko C vitamīna avotu. Piemēram, kivi un kāpostos skābumu gandrīz nejūt, tāpat arī paprikā. Sīpols un ķiploks arī jutīgam kuņģim un aizkuņģa dziedzerim nepatiks. Ķiploks ir lielisks fitoncīds, ko var sagriezt un nolikt netālu no gultas, lai smaržo un tādā veidā mazina mikrobu daudzumu. Var jau ēst arī svaigā veidā, bet tad labāk to darīt vakarā,» saka ārste Bušmane. Lai mazinātu ķiploka specifisko aromātu, var pakošļāt pētersīļa lapiņas vai uzdzert pienu. Ar medu jāuzmanās tiem, kuriem ir alerģijas, cukura diabēts, jo tas var arī kairināt kuņģa gļotādu.
Papildus vitamīni vajadzīgi tikai tad, ja tos iesaka ģimenes ārsts. Parasti vitamīni papildus vajadzīgi aktīviem sportotājiem, skrējējiem, slēpotājiem, jo fiziskās slodzes laikā organisms patērē ļoti daudz spēka.
Efektīvs līdzeklis pret vīrusiem ir svaigs gaiss. Telpas jāvēdina strauji un intensīvi. Ja logs tiek atstāts mazliet pavērts visu dienu, tā tikai tiek pazemināta gaisa temperatūra telpā.