Es tiešām esmu pateicīga tiesībsargam, ka jautājums ir aktualizēts. Līdz 9. martam tiesībsargs gaida vēstules ar konkrētiem ierosinājumiem no vecākiem. Satversmes 112. pants garantē bezmaksas izglītību, un mums jābūt skaidrai definīcijai, kas tajā ietilpst. Ir skaidrs, ka bez maksas ir pats mācību process. Par skolotāja darbu maksā valsts. Bez maksas ir skolu uzturēšana, apsildīšana, elektrība. Tomēr neviena valsts vai pašvaldība nenosedz pilnīgi visus ar skolu saistītos izdevumus, teiksim, par zābaciņiem, ar ko iet uz skolu. Jautājums ir par šo vidus zonu. Vai jāapmaksā visi mācību materiāli, guašas krāsas, sporta tērps? Šeit valstu pieredze ir atšķirīga atkarībā no to materiālās situācijas. Tieši par to ir šīs diskusijas, un esmu pārliecināta, ka mēs radīsim atbildi jau tuvākajā laikā.
Kā jūs pati uzskatāt - vecākiem ir jāmaksā par guašu un sporta tērpu?
Tas ir pieļaujams, bet tas nav vēlams. Kad mūsu valsts situācija uzlabosies, mēs šos izdevumus varētu iekļaut vecākiem atmaksājamo izdevumu lokā.
Viena lieta ir guaša, cita - mācību burtnīcas, kas vecāku iepirkumu grozā ieņem diezgan lielu vietu. Vai tie ir mācību līdzekļi, mācību grāmatas?
Darba burtnīcas no metodiskā viedokļa ir pretrunīgi vērtējams mācību materiāls. Tās nevar būt obligātas, un katrs skolotājs tās izvēlas atkarībā no savas pārliecības. Ir vispārzināms fakts, ka šīs burtnīcas tiešām maksā pārāk daudz. Tikpat zināms ir fakts, ka tās neveicina skolēnu domāšanu - drīzāk balto plankumu aizpildīšanu kādā materiālā.
Manuprāt, šo burtnīcu lietošana būtu jāierobežo. Bet, kur tās nepieciešamas, būtu jādomā par kādu īpašu statusu šīm burtnīcām, kas būtu identisks mācību grāmatām.
Izglītības ministrs ir rosinājis īsināt vasaras brīvlaiku, lai samazinātu skolēnu slodzi. Vai uzskatāt, ka skolēni pašlaik ir pārslogoti?
Es neatbalstītu mācību gada garuma maiņu, neko nemainot saturā. Pirmais un galvenais ir mācību satura pārskatīšana. Vai mēs tiešām mācām to, kas ir nepieciešams? Un nemācām to, bez kā var iztikt, - ko iemācīs pati dzīve? Tas ir visgrūtākais uzdevums - pārskatīt visu mācību priekšmetu saturu visu mācību posmu garumā. Tikai tad mēs varētu spriest, kā to labāk izkārtot. Skolēni ir pārslogoti laika ziņā, bet es nedomāju, ka skolēni ir pārslogoti apgūstamās vielas ziņā. Mācību gads jau arī faktiski ilgst līdz Jāņiem. Eksāmeni ir mācību procesa sastāvdaļa divpadsmitajās un devītajās klasēs. Turklāt jautājums par mācību gada pagarināšanu ir jāskata kopsakarā ar skolotāju algu un atvaļinājumu problēmu. Bērnu nodarbinātība un atpūta vasarā ir paralēli risināms jautājums neatkarīgi no tā, cik garš ir mācību gads.
Valsts prezidents ir ierosinājis, ka mācību gadu vajadzētu saīsināt par vienu gadu, pārejot uz 11 klašu izglītību. Vai šāda ideja var atjaunoties?
Visticamāk, ne. Šeit, manuprāt, drīzāk ir runa par formulējumu, jo mēs nesakām, ka sākam iet skolā no sešu gadu vecuma, tomēr sākam mācību procesu no sešu gadu vecuma, iekļaujoties 12 mācību gadu laikā. Bet, protams, tas ir iespējams, tikai pārskatot mācību programmu saturu. Nevaram mehāniski pārcelt 1. klases vielu uz to, kas tiek mācīts sešgadīgo grupās.
Kāds ir jūsu viedoklis par angļu valodas mācīšanu no 1. klases?
Tas ir nepieciešams - tieši tāpat kā mazākumtautību bērnudārzos ir nepieciešams mācīt latviešu valodu. Tomēr nekādā gadījumā nevarētu būt, ka bērns neapgūst savu dzimto valodu akadēmiskā līmenī, jo ģimenē vien to valodas zināšanu līmeni, kas nepieciešams plašākā XXI gadsimta sabiedrībā, nevar apgūt.
Vai tas nozīmē, ka mazākumtautību bērniem vispirms ir jāapgūst sava dzimtā valoda un tikai tad jāsāk apgūt latviešu valodu?
Nē, paralēli - tas ir iespējams. Bet ideja, ka visiem bērnudārziem Latvijā jābūt tikai latviešu valodā, ir rūpīgi jāpārdomā. Tur ir daudzi zemūdens akmeņi - arī attiecībā uz to, kādu valodu vidē augs mūsu bērni. Vislabāk būtu, ja bērnudārzi būtu ar noteiktu latviešu valodas īpatsvaru, bet arī ar bērnu dzimto valodu, jo tā taču ir pamats zināšanu apguvei.