Turklāt tie vedina spriest, ka A. Šķēle ar ārzonu firmu palīdzību, iespējams, līdzdarbojies vēl citos ievērojamos projektos Latvijā, kā _Latvijas kuģniecības_ privatizācija un vēja enerģija.
Pirmdien pēcpusdienā A. Šķēle no komentāriem atturējās. A. Šķēles preses pārstāvis Romāns Meļņiks Dienai norādīja, ka «manam klientam komentāru par dīvainas izcelsmes dokumentu nebūs».
Prokuratūras pirmdien tiesā papildus iesniegtie dokumenti, kas nonākuši arī Dienas rīcībā, ļauj secināt, ka, iespējams, A. Šķēles izveidota Gērnsijas trasta kompānija The Yew Tree Trust (YT), kuras patiesā labuma guvēji bija viņa meitas un pirmā sieva, bijusi vismaz 25% akciju turētāja skandalozajā Kempmayer. Dokumenti arī vedina spriest, ka A. Šķēles izveidotajam trastam, iespējams, piederējušas vēl tiesības uz 12,5% no britu pastkastītes firmas. Viens no dokumentiem liecina, ka finansējums YT vajadzībām nācis no Džērsijā reģistrēta trasta Abacus. Trasts ar šādu nosaukumu un reģistrācijas vietu bija ārzonas struktūra, kas deviņdesmito gadu beigās A. Šķēlem izsniedza slaveno 29 miljonu dolāru vekseli par pārdotajiem Ave Lat grupas uzņēmumiem.
Dokuments, kas ļauj spriest par A.Šķēles saistību ar Kempmayer ir ar 2003. gada 29. septembri datēts tikšanās protokols, kuru sastādījis Gērnsijas kompānijas Guernsey International Trustees pārstāvis Maikls Neigla. Protokolā norādīts, ka viņš 2003. gadā ticies ar Jāni Lozi un Hariju Krongornu (dēvēts par A. Šķēles finansistu). M. Neigls protokolā norādījis, ka J. Loze ir A. Šķēles advokāts, savukārt A. Šķēle «bija Latvijas Ministru prezidents». M. Neigla protokolā teikts, ka A. Šķēle «ir YT nodibinātājs» un ka viņš kopā ar J. Lozi un H. Krongornu bijis Gērnsijā saistībā ar šī trasta izveidošanu. No M. Neigla piezīmēm arī izriet, ka A. Šķēle nav Gērnsijā izveidotā trasta labuma guvējs, bet «viņa bijusī sieva un meitas ir».
No Gērnsijas izmeklēšanas iestādēm dokumenti tika saņemti 2007. gadā, par tiem sākts kriminālprocess, kurā skaidro Kempmayer patiesos īpašniekus. Digitālās TV lietas pamatā ir desmitiem miljonu vērts ciparu televīzijas ieviešanas projekts. Svītru tam 2003.gada jūnijā pārvilka toreizējais premjers Einars Repše (JL), projektu nodēvējot par afēru. Rīgas apgabaltiesā digitālās TV krimināllieta nonāca 2007. gada rudenī, iztiesāšana aizvien turpinās. Uz apsūdzēto sola sēž 20 personas, viņu vidū - LNT īpašnieks Andrejs Ēķis, J. Loze, H. Krongorns un bijušais Šķēles runasvīrs Jurģis Liepnieks, kurš jau pirms pāris gadiem nācā klajā ar paziņojumiem par Kempmayer patieso īpašnieku iespējamo saistību ar A. Šķēli.