Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem liecina, ka šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2009. gada attiecīgo periodu, IK apjoms samazinājies par 3%. Kā secināja premjers, gada griezumā ekonomikā vēl saglabājas neliela lejupslīde, tomēr 2. ceturksnī tā jau vairs bija tikai 3%, salīdzinot ar 6% 1. ceturksnī un vidēji 18% pērn. Provizoriskie dati liecina, ka nu jau otro ceturksni pēc kārtas Latvijas ekonomika uzrāda izaugsmi. 1. ceturksnī tā pieauga par 0,3%, 2. ceturksnī, salīdzinot ar pirmo, par 0,1%. Lai arī šis pieaugums ir neliels, to nevarot nenovērtēt pēc tik dziļas ekonomiskās krīzes.
Var salīdzinoši droši teikt, ka tā saucamais zemākais punkts ekonomikā nu jau ir teju pusgadu sena pagātne un ekonomika lēnām sāk atgūties, norāda Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds. Latvijas Bankas ekonomikas eksperts Igors Kasjanovs gan brīdina, ka joprojām ir spēkā vairāki faktori, kas liek sagaidīt nevienmērīgu attīstību un būt piesardzīgiem attiecībā uz nākamo ceturkšņu IK prognozēm, uzsver eksperts. Latvijas tautsaimniecībai svarīgākās tuvākā laika norises un riski ir parlamenta vēlēšanas, 2011. gada valsts budžeta pieņemšana un ar to saistītie pasākumi, kā arī iespējama vājāka Eiropas ekonomikas izaugsme gada beigās un 2011. gadā. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) prognozēja, ka kopējais IK kritums šogad varētu sasniegt 2%.
Pirmdien arī tika publiskotas patēriņa cenu izmaiņas jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis bija par 0,6% zemāks, bet, salīdzinot ar šā gada jūniju, palielinājās par 0,2%.