1999.gada 9.augustā Krievijas prezidents Boriss Jeļcins V.Putinu iecēla premjerministra amatā. Tik strauja mazpazīstama (aiz Krievijas robežām vispār nevienam nezināma) prezidenta administrācijas ierēdņa izvirzīšana augstajam amatam nevarēja nepārsteigt. Šī neziņa vēsturē parādījās vēlreiz. Kad V.Putins jau pildīja arī prezidenta pienākumus pēc Borisa Jeļcina atkāpšanās no amata 1999.gada 31.decembrī, Pasaules Ekonomikas forumā Davosā Krievijas pārstāvim tika uzdots jautājums: «Kas ir Putina kungs?» Krievijas pārstāvis vicepremjers Čubaiss tā arī nespēja īsti atbildēt.
Kāpēc iecēla?
Iemesls V.Putina iecelšanai premjera krēslā bija ārkārtas situācija Krievijas Kaukāza republikā Dagestānā. Tur 1999.gada 8.augustā iebruka čečenu separātistu vienības. Vēlāk jau prezidenta amatā V.Putins bieži izmantojis ārkārtas situācijas, lai likvidētu demokrātiskās institūcijas Krievijā. Pēc zemūdenes Kursk nogrimšanas 2000.gada augustā, kas izraisīja kritikas vilni pār prezidentu Krievijas medijos, V.Putins valsts kontrolē pārņēma lielākos vietējos televīzijas kanālus.
Ķīlnieku krīzi Beslanas skolā 2004.gada septembrī viņš izmantoja, lai atceltu gubernatoru un prezidentu vēlēšanas nacionālajās autonomijās, to skaidrojot ar nepieciešamību pastiprināt cīņu pret terorismu.
Parlamentā tika izveidots partijas Vienotā Krievija monopols. V.Putina valdīšanas laikā mīklainos apstākļos nogalināti viņu kritizējošie žurnālisti Jurijs Ščekočihins un Anna Poļitkovska. Nogalināts arī bijušais Federālā drošības dienesta virsnieks un V.Putina opozicionārs Aleksandrs Ļitviņenko.
V.Putinam izdevās pārtraukt otro Čečenijas karu. Tajā pašā laikā Čečenija kļuva par Maskavas faktiski nekontrolējamu teritoriju, kur izveidojās Ramzana Kadirova autoritārais režīms. Terorisms izpleties pa visu Ziemeļkaukāzu.
Stingrā roka
PSRS sabrukumu V.Putins nodēvēja par lielāko XX gadsimta ģeopolitisko katastrofu. Visu valdīšanas laiku viņš centās atjaunot ietekmi pār Krievijas kaimiņvalstīm. Gan ar gāzes karu, gan īstu karu palīdzību. «Grūti nosaukt valsti, ar kuru Krievijai pēdējo desmit gadu laikā uzlabojušās attiecības. Pat Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko sācis lūkoties Rietumu virzienā,» laikrakstā The Moscow Times raksta bijušais telekanāla NTV vadītājs Jevgeņijs Kiseļovs.
Pašā Krievijā V.Putins joprojām ir populārs. Pat nododot prezidenta krēslu Dmitrijam Medvedevam, lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju viņu uzskata par īsteno valsts līderi. Lielā mērā, uzskata J.Kiseļovs, tam palīdzējušas līdz šim augstās naftas cenas.