«Eiropas Savienības piešķirtās oglekļa dioksīda kvotas iepriekšējos gados ļāva Igaunijai ievērojami samazināt enerģijas ražošanas izmaksas un nodrošināt subsidētu gala tarifu, kas bija viens no zemākajiem Eiropas Savienībā,» situāciju Igaunijas tirgū pirms tā atvēršanas raksturo Igaunijas uzņēmuma Eesti Energia Latvijas meitas kompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers. Līdz ar tirgus atvēršanu ir aizliegts subsidēt elektroenerģijas cenu ar oglekļa dioksīda kvotu starpniecību, tāpēc kopējās izmaksas par vienu kilovatstundu šogad augušas par aptuveni 25%, viņš skaidro. Balstoties uz statistiku, vidēji viena Igaunijas mājsaimniecība mēnesī patērē 222 kilovatstundas, 2012. gadā Igaunijas mājsaimniecības par elektrību maksāja vidēji 26 EUR mēnesī, pašlaik šīs izmaksas ir aptuveni 32 EUR, norāda J. Bethers.
Ekonomikas ministrija, Latvenergo un tirgus eksperti atzīst, ka arī Latvijā mājsaimniecību tarifi ir subsidēti. Pēc elektroenerģijas iepirkumu konsultāciju uzņēmuma Prudentia Energy Markets vadītāja Roberta Samtiņa aplēsēm, iekļaujot šī brīža aptuveno elektrības tirgus cenu un obligāto iepirkuma komponenti mājsaimniecību tarifā, tam būtu jāpieaug līdz aptuveni 11,5 santīmiem jeb aptuveni par 40% vairāk nekā pašreizējais starta tarifs.
Jaunākie Igaunijas statistikas dati liecina, ka Igaunijas patēriņa cenas jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājušās par 3,8%, bet, salīdzinot ar maiju, - par 0,5%. Igaunijas Statistikas pārvaldes pārstāve Viktorija Trasanova medijiem norāda, ka aptuveni pusi no inflācijas kāpuma šajā periodā ir nodrošinājuši izdevumi par mājokli, kuros savukārt elektroenerģija veido būtiskāko daļu, un tādējādi elektroenerģijas cena ir bijis viens no galvenajiem inflācijas iemesliem. Jūnijā Igaunijas elektroenerģijas cena ir augusi par 10,7%, bet gada laikā - par 38%.
Par spīti straujajai cenas svārstībai, Igaunijas mājsaimniecības nav kļuvušas par ļoti aktīviem tirgus dalībniekiem, un vienīgais izņēmums ir mājsaimniecības ar lielu enerģijas patēriņu, skaidro Enefit pārstāvis. Pēc viņa teiktā, mājsaimniecību vidū joprojām vispieprasītākie ir fiksētas cenas līgumi, kuri klientiem sniedz stabilitāti un pārliecību par to, ka noteiktā cenu periodā cena nemainīsies.
Populārākais līgumu termiņš ir viens gads, un novērojama tendence, ka, pārslēdzot līgumus, patērētāji labprāt paliek pie sākotnēji izvēlētā tirgotāja, kas zināmā mērā skaidrojams ar cilvēku nevēlēšanos iedziļināties elektroenerģijas iegādes jautājumos, uzskata J. Bethers. Tiesa, gada sākumā, pateicoties elektroenerģijas cenu kritumam Nord Pool Spot biržā, mājsaimniecībām bija paaugstināta interese par spot cenas līgumiem, kuros elektrības izmaksas ir piesaistītas svārstībām biržā, bet šogad visaktīvākajā pārdošanas periodā aptuveni puse līgumu tika slēgti par spot cenām, stāsta Enefit pārstāvis. Tomēr pašlaik gan vēl ir pāragri spriest par izteiktām tendencēm, jo tirgus ir atvērts vien sešus mēnešus, viņš norāda.