» Sīkāku paskaidrojumu vairs nebija. Neilgi pirms tam sarunā viņa Dienai pārmeta, ka saistībā ar paziņojumu esot sacelta nepamatota ažiotāža, informācija esot bijusi «ārprātīgs nekorektuma paraugs», jo pasniegta ekstrēmā gaisotnē. Tiesa, vēl brīdi pirms tam Valsts prezidents Andris Bērziņš bija paziņojis, ka nekādā kopīgā paziņojumā nepiedalās.
Diena jau rakstīja, ka tuvākajās dienās saistībā ar pēdējā laika notikumiem bija paredzēta valsts augstāko amatpersonu kopīga vēršanās pie sabiedrības, kas trešdien guva plašu rezonansi citos medijos un izsauca arī vairāku ekspertu skepsi par šāda paziņojuma jēgu. S. Āboltiņa paziņojuma vadmotīvu otrdien sarunā ar Dienu raksturoja tā: «Paziņojums būs ar skaidru domu, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda, turklāt tas būs vērsts uz abām pusēm. Jo Saskaņas centra (SC) politika šobrīd uz to nav orientēta.» Par to, ka paziņojums gaidāms, trešdien vēl apstiprināja S. Āboltiņas biroja vadītāja Gunda Reire, neatklājot, kurā brīdī tas tiks izplatīts. Savukārt premjers V. Dombrovskis intervijā Radio 101 pauda: «Pie tā [paziņojuma] tiek strādāts. Par to tiks paziņots, kad tas būs [gatavs].» Viņš gan neizpauda, par ko tas būšot.
Situācija mainījās pēc tam, kad prieku par šāda paziņojuma tapšanu pauda Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs), kā arī tad, kad Latvijā pēc vizītes Afganistānā atgriezās A. Bērziņš. Viņš preses konferencē pauda šaubas, vai šādi paziņojumi ir vajadzīgi, jo saskaņā ar viņa uzskatiem jautājums par vienīgo valsts valodu - latviešu valodu - neesot apspriežams. Viņš arī uzsvēra, ka negrasās iesaistīties vienas vai otras puses balstīšanā un dalībā kaut kādos pasākumos.
«Ir jāpauž savs viedoklis un jārunā par to, ka miers - tā ir vērtība, bet tas nebūtu nekas ekstrēms,» pēc tam, bārstot pārmetumus Dienai un medijiem, pauda S. Āboltiņa, sakot, ka tagad domājot, vai maz kādu paziņojumu rakstīt, ka vēl tikšoties ar premjeru. Pēc kāda laika Diena arī saņēma īsziņu, ka par paziņojumu esot pārdomāts.