Biedrības Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska pēc muzikālos izklaides pasākumos veiktām pārbaudēm Dienai atklāj, ka daudzi rīkotāji izvairās gan no autoratlīdzības maksāšanas par muzikālo darbu publisku izpildījumu, gan no nodokļu nomaksas. Viņa novērojusi, ka organizatori savās atskaitēs negodprātīgi uzrāda patieso pārdoto biļešu skaitu, tādējādi atvieglojot sev nodokļu un autoratlīdzību maksājumu slogu. «Ja AKKA/LAA rodas aizdomas par to, ka koncerta patiesais apmeklētāju skaits bijis lielāks, tad uz nākamajiem šī uzņēmuma rīkotajiem pasākumiem dodamies paši un novērojam, kā tiek tirgotas biļetes,» skaidro I. Dombrovska. Piemēram, kopējos ieņēmumus no biļešu pārdošanas AKKA/LAA darbinieki iemanījušies noskaidrot, nofotografējot apmeklētāju kopumu un sareizinot to ar biļešu cenu. «Esam autoru biedrība, tāpēc mums liegta pieeja lielai daļai oficiālo datu, arī VID atskaitēm. Taču vairākos gadījumos, tajā skaitā tiesvedībās pret negodprātīgiem pasākumu rīkotājiem, esam pārliecinājušies, ka to kontrole no valsts tiesībsargājošo iestāžu puses ir nepietiekama,» norāda I. Dombrovska.
Arī kādas pasākumu rīkotājfirmas darbiniece, kas vēlējās palikt anonīma, Dienai atklāj, ka koncertu rīkotāji no nodokļu nomaksas mēdz izvairīties, galvenokārt izsniedzot VID nereģistrētas biļetes, ko pasākuma apmeklētāji uztver kā darījumu apliecinošu dokumentu, tāpēc neceļ pretenzijas. Viņa gan norāda, ka organizētāji neesot vienīgie grēkāži attiecībā pret VID: «Bieži vien paši mākslinieki vai viņu menedžeri lūdz honorāru samaksāt aploksnē, un es stipri šaubos, ka no šīs summas vēlāk tiek nomaksāts nodoklis.» Viņasprāt, pasākumu rīkotāji pelēkajā sektorā spiesti strādāt, jo no ieņēmumiem par biļetēm nespēj nosegt visus ar rīkošanu saistītos izdevumus: «Iedzīvotāju maksātspēja joprojām nav pietiekami augsta, lai viņi par vienu koncertu būtu gatavi šķirties no pāris desmitiem latu. Taču mūsu izmaksas arvien pieaug - jāmaksā gan algas, gan rēķini. Tas ir apburtais loks, kurā nodokļi nav prioritāte.» Iespēja apiet nodokļu nomaksu nepastāvot vienīgi tad, ja biļešu tirdzniecībai tiek izmantoti starpniecības firmu pakalpojumi. To apstiprina arī AKKA/LAA pārstāve, gan piebilstot, ka daudzi pasākumu rīkotāji caur starpniecības aģentiem, piemēram, SIA Biļešu serviss, tirgo tikai nelielu biļešu skaitu, pārējās pārdodot paši. SIA Biļešu serviss Pārdošanas daļas vadītāja Māra Cēbere gan norāda, ka vairums viņu klientu - pasākumu rīkotāju - servisa pakalpojumus izmanto pastāvīgi un elektroniskajā tirdzniecībā piedāvā visas biļetes: «Mūsu tīklā viss notiek oficiāli, un neredzu iespēju, kā varētu izvairīties no nodokļu nomaksas. Protams, to nevar apgalvot par aģentūrām, kas biļetes tirgo pašu spēkiem.»
«Par to, ka no konkrētas pasākuma biļetes tiks nomaksāts nodoklis, var pārliecināties divos veidos: pirmkārt, ja uz biļetes vai grāmatiņas, no kuras tā tiek izplēsta, ir uzdrukāts VID reģistrācijas numurs un biļetes cena, un, otrkārt, ja kopā ar biļeti tiek izsniegts čeks, kas ir galvenais pirkumu apliecinošais dokuments,» skaidro VID Nodokļu pārvaldes pārstāve Kristīne Ābola. Taču pasākumu rīkošanas nozarē pieejami dažādi nodokļu atvieglojumi. Piemēram, ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) neapliek teātra un cirka izrādes, koncertus, bērniem paredzētos sarīkojumus, valsts atzītu muzeju, izstāžu, arī Zooloģiskā un Botāniskā dārza apmeklējumus. VID pārstāve norāda, ka šāda kārtība ir spēkā tikai gadījumos, ja no koncertu un kultūras pasākumu organizēšanas gūtā peļņa tiek izmantota to pilnveidošanai, nevis sadalīta starp darbiniekiem. Savukārt, ja komersants kultūras pasākumus rīko ar mērķi gūt finansiālu labumu, tad PVN šo pasākumu ieejas maksā jābūt iekļautam.
Šogad pakalpojumu sniegšanas nozarē, tajā skaitā izklaides pasākumos, VID veicis 135 tematiskās pārbaudes un pārkāpumi konstatēti pusē gadījumu. Visbiežāk nav tikuši ievēroti kases aparāta lietošanas noteikumi un izsniegti čeki, bet dažos gadījumos pakalpojumu sniedzēja struktūrvienība un arī izmantotais kases aparāts nemaz nav bijis reģistrēts VID. «Mūsu resursi ir ierobežoti un katrā pasākumā klāt izstāvēt nevaram, taču ir skaidrs, ka pārbaudes izklaides un svētku pasākumu vietās būtu jāveic biežāk,» Dienai atzīst VID pārstāve Evita Teice-Mamaja, aicinot iedzīvotājus ziņot par novērotajiem pārkāpumiem.