Koncepcija, par ko nupat aptaujā izzināts sabiedrības viedoklis, lielā mērā tapusi demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās un sabiedrības novecošanās dēļ. Tā piedāvās vairākus vidēja termiņa risinājumus sloga mazināšanai uz sociālo budžetu. Gala- vārds par dokumentu būs jāsaka valdībai. Kad tieši koncepcija tiks virzīta uz Ministru kabinetu, tas, pēc LM sacītā, vēl nav zināms. Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) mierina, ka esošie pensionāri var gulēt mierīgi, jo viņu pensijas plānotās izmaiņas neskars. Arī citādi nav paredzēts ķerties klāt esošajām pensijām, apgalvoja atbildīgais ministrs.
Koncepcija piedāvā trīs variantus. Pirmais piedāvā atstāt visu pa vecam, taču tādā gadījumā nākamgad speciālā jeb tā dēvētā sociālā budžeta izdevumi ievērojami pārsniegtu ieņēmumus.
Otrais variants piedāvā būtiski - no pašreizējiem 33,09% līdz 46,8% - paaugstināt sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi. Tas nozīmētu vēl lielāku nodokļu slogu strādājošajiem.
Trešais variants, ko LM uz valdību virzīs kā pieņemamāko, paredz vairākus risinājumus, arī pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, kam saskaņā ar aptauju ir vairāk pretinieku nekā atbalstītāju. Visvairāk pret šo ideju iebilduši cilvēki vecumā no 55 līdz 59 gadiem. Šī vecuma cilvēki aptaujā visvairāk iebilduši arī pret ideju no 2012.gada atcelt iespēju cilvēkiem pensionēties priekšlaikus.
A. Kušķe uzskata, ka iespēja pensionēties ātrāk, ko patlaban var darīt divus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas, ir jāsaglabā līdz brīdim, kad uzlabosies situācija ekonomikā un cilvēkiem pirmspensijas vecumā būs lielākas izredzes atrast darbu. 2012. gadā cilvēkiem, viņasprāt, vēl būtu jāsaglabā iespēja pensijā iet priekšlaikus. Ideju par pensionēšanās vecuma pakāpenisku celšanu apvienības vadītāja atbalsta, jo šādu ceļu iet arī citas valstis.
Arī esošās piemaksas un tā sauktās māmiņalgas, pēc A. Kušķes domām, vajag maksāt no pamatbudžeta, nevis no sociālā, kā ir patlaban, jo tajā nauda šiem abiem atbalstiem nav iezīmēta. Loģisks, pēc apvienības vadītājas domām, ir arī priekšlikums paaugstināt minimālo apdrošināšanas stāžu un ideja nemaksāt piemaksas pie pensijām tiem, kas pensionēsies pēc 2012.gada.
Šo piemaksu mērķis bija sniegt atbalstu cilvēkiem, kuri pensionējās līdz 1996. gadam un kuriem bija liels darba stāžs, bet maza pensija. «Tiem, kas pensionējas tagad, tas darba stāžs [līdz 1996. gadam] nav pārsvarā, un no tām var atteikties.»
Apvienības vadītāja gan bažījas, ka koncepcijā pa ceļam uz valdību vai citviet var parādīties arī esošajiem pensionāriem netīkami risinājumi, piemēram, priekšlikums samazināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu.
Patlaban IIN nav jāmaksā par pensijām līdz 165 latiem, taču publiskajā telpā nereti pavīdējuši priekšlikumi samazināt neapliekamo minimumu pensijām, arī atteikties no esošajām piemaksām, lai tādējādi rastu daļu no nākamgad budžeta konsolidēšanai nepieciešamās naudas. Atšķirībā no mehāniskas pensiju samazināšanas pērnvasar (ko atzina par Satversmei neatbilstošu) ar neapliekamā minimuma samazināšanu pensionārs uz papīra saņemtu tikpat, cik iepriekš, taču uz rokas - par daudziem latiem mazāk. «Tas ir tas, kas baida,» noteica A. Kušķe.