Sniega pilsētiņa pievērš bērnu un pieaugušo uzmanību. Skolotājas uz to pusi pastaigā ved mazos bērnudārza audzēkņus. Ar interesi skatās garāmbraucēji.
«Ja ir sniegs, tad kaut ko izveidoju katru ziemu. Gribu sagādāt prieku bērnam. Turklāt apnīk visu laiku sēdēt istabā. Ejam ārā un ņemamies ar sniegu,» saka J.Jēkabsons. Ikdienā Jānis ir mežstrādnieks, bet brīvajā laikā patīk rosīties mājās. Piecus gadus vecais Markuss viņam esot liels palīgs - palīdzot sastumt sniegu.
Pagalmā redzamo mazo traktoru viņi uzcēluši dienas laikā, jo sniegs labi lipis. Ar glīto namiņu noņemšanās bijusi ilgāka, jo vajadzējis vairāk izejmateriāla. No lielas sniega kaudzes izveidotajai mājai ir logi, durvis un pat mazs skurstenis uz jumta. Lai skats būtu pavisam glīts, celtnieki radījuši iespaidu, ka nams celts no sniega ķieģeļiem. Arī ceļot traktoru, pievērsuši uzmanību detaļām. Sniega tehnikai ir sarkani aizmugures lukturi.
Markusam vislabāk patīk sniega namiņš. «Māja ir vissmukākā. Tētis vēl iekšā galdu taisīs,» priecājas zēns. Namiņā viņam vietas ir diezgan. Var pat staigāt, neapdauzot galvu pret jumtu.
Vai ir žēl, ka atkusnī sniega skulptūras izkusīs? «Cik ilgi būs, tik būs. Tas jau ir ziemas prieks,» neskumst J.Jēkabsons.