Lai nodrošinātu pēctecību partijas darbā, pēc A. Piebalga ierosinājuma jaunā valde pirmdien vienbalsīgi nolēma, ka arī turpmāk Vienotības ģenerālsekretārs būs Artis Kampars. Lai saliedētu ap sevi agrākā konkurenta Edvarda Smiltēna atbalstītājus, A. Piebalgs viņam piedāvāja kļūt par vietnieku, kam arī valde piekrita. A. Piebalgs ir ievēlēts uz diviem gadiem, bet tas nozīmētu, ka vadības pārvēlēšana notiktu 13. Saeimas vēlēšanu kampaņas laikā, «kas būtu neprāts», Dienai teica A. Kampars. Tāpēc valde vienojusies, ka vadības vēlēšanas notiks kongresā jau 2017. gada decembrī, kad partija atskatīsies uz pašvaldību vēlēšanu rezultātiem.
Šonedēļ A. Piebalgs vēl nepiedalījās koalīcijas padomes sēdē, uz kuru plāno nākamajā nedēļā doties pēc tikšanās ar premjeru Māri Kučinski (ZZS). A. Piebalgs arī pieteicis iepazīšanās vizītes pie koalīcijas partiju vadītājiem. Jau otrdien viņam bija iepazīšanās ar Rīgas nodaļas valdi, bet ceturtdien priekšsēdis plāno tikties ar nodaļu un drīzumā arī ar Vienotības pašvaldību vadītājiem un sabiedrotajiem no reģionālajām partijām.
Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pieļauj, ka E. Smiltēnam šajā ziņā būtu vieglāk, jo viņš jau ir iekšā procesos un viņam ir izveidojušies nepieciešamie kontakti, bet A. Piebalgs ilgi bijis ārpus Latvijas. R. Dzintaru uzmanīgu darot Vienotības jaunā līdera liberālie uzskati, kas varētu atstāt iespaidu uz partijas ideoloģiju. Taču Nacionālā apvienība nekādā ziņā neesot ieinteresēta Vienotības bojāejā, jo nebūtu labi, ja tās vēlētāju sektors zaudētu savu pārstāvniecību un balsis sadalītos. Tas varētu atstāt iespaidu uz labējo partiju kopīgajām interesēm nodrošināt vairākumu vēlēšanās.
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pavisam tieši sacīja, ka S. Āboltiņas loma partijā esot tikai nostiprinājusies un kļuvusi lielāka, jo valdē vairs neesot viņas oponentu. «Te ir jautājums, kas būs partijas publiskā seja un runās ar žurnālistiem un cik ilgi Andrim Piebalgam pietiks spēka,» sacīja A. Brigmanis, kurš novēlot Vienotības jaunajam priekšsēdim tikai to labāko. R. Dzintars sacīja, ka S. Āboltiņas loma būtiski mainījās jau valdības veidošanas laikā, kad viņa vairs nebija organizācijas kopā turētāja, taču varot piekrist - valdes sastāvs liecina, ka viņai partijā joprojām varētu būt liels svars.
Žurnālistiem patiešām A. Piebalgs varētu būt grūtāk sasniedzams, jo viņš nav Saeimā. Tāpēc liela nozīme būs tam, kā izveidosies līdera sadarbība ar vietnieku E. Smiltēnu, kuru viņš nav nostūmis malā, bet iesaistījis darbā. E. Smiltēns ir arī Saeimas frakcijas vadītājas vietnieks un medijiem pat ļoti pieejams. «Tā bija cieņpilna, sportiska sacensība, un tagad tā ir galā. Andris tajā ir uzvarējis. Viņš ir ieinteresēts strādāt tandēmā, un arī es tam esmu gatavs,» Dienai sacīja E. Smiltēns, kurš noskaņots priekšsēdim piedāvāt savas idejas un citu nepieciešamo palīdzību. E. Smiltēns ir atguvis kongresa izskaņā zaudēto degsmi un ir pārliecināts, ka kopā ar A. Piebalgu šo partiju spēšot pacelt. Jaunā līdera mērķis ir līdz gada beigām sasniegt vismaz 10% reitinga tabulā.
Pirmdien A. Piebalgs vadīja pat divas valdes sēdes, kuras, pēc vairāku klātesošo teiktā, ir atšķīrušās no agrāk pieredzētā. Tās bijušas lietišķas, strukturētas, un visiem ticis dots vārds. «Visi kaifoja, cik tas bija pragmatisks process,» teica kāds valdes loceklis. Valdē tagad ir arī Rīgas domes deputāts Olafs Pulks, kurš Dienai apstiprināja, ka valdījusi lietišķa un konstruktīva darba atmosfēra, jo nevirmoja nekādas emocijas un neviens netika pārtraukts. No tā var secināt, ka agrāk sēdēs pieredzētas lielākas kaislības.
Jau ziņots, ka ārpus valdes palika bijusī premjere Laimdota Straujuma un Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, bet zināms, ka viņas palikušas pirmās aiz svītras. Ja kāds no darba valdē atteiktos, kā tas iepriekš ir noticis, viņas varētu tajā atgriezties.