Zemnieki noskaņoti cerīgi
«Piena pakas» regula paredz, ka lauksaimnieki drīkstēs vienoties par cenu piena apjomam, kas nepārsniedz 33% no kopējā dalībvalsts piena apjoma. Kā Diena noskaidroja ZM, Latvijā 2010. gadā kopējais saražotais piena apjoms bijis 831 tūkstotis tonnu, dati par 2011. gadu varētu būt līdzīgi.
Regulas virzītāji uzskata, ka tā uzlabos piensaimnieku pozīcijas. «Mēs šo regulu akceptējam un atbalstām, jo pārstāvam mazos un vidējos piensaimniekus, kuriem regula ļaus saņemt adekvātākas summas par pienu,» saka Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka. Viņa norāda - lai arī piena pārstrādātāji iepirkuma cenas neatklāj, tomēr ir zināms, ka tās ir bijušas atšķirīgas, mazie piensaimnieki par maziem apjomiem saņēmuši mazākas summas, savukārt lielie ražotāji spējuši panākt izdevīgākas cenas. Zemnieku saeimas pārstāvis Uldis Krievārs uzskata, ka šī regula ir svarīga, lai Latvijā beidzot attīstītos zemnieku kooperācija un paši lauksaimnieki kļūtu spēcīgāki. «Ir dažādi ierobežojumi, tāpēc šie 33%, par kuru cenu piena ražotāji var vienoties, būtiski ietekmēs konkurētspēju,» saka U. Krievārs. Viņš uzskata, ka no regulas ieguvējs kopumā būs viss tirgus, jo piena cenas kļūs caurskatāmākas. U. Krievārs prognozē, ka iespēja slēgt vienošanos par piena iepirkuma summām galaproduktu cenu neietekmēs, jo lielākais sadārdzinājums notiekot mazumtirdzniecības pārstāvju pusē. Arī Zemnieku saeimas vadītājs Juris Lazdiņš uzskata, ka piena pakas cena lielāka nekļūs. «Šie 33% nav nekas grandiozs, jo labi zinām, ka Skandināvijā kooperatīvi pārvalda 80% tirgus un tur patērētājam nekāds kaitējums netiek nodarīts,» atgādina J. Lazdiņš un piebilst, ka «piena pakas» regula varētu būt ieguvums ražojošajām saimniecībām, jo vēl nav skaidrs, kādas sekas būs lielo pārstrādes uzņēmumu apvienošanai.
Ražotāji skeptiski
«Tomēr teikšu, ka piena paka kļūs dārgāka,» saka Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks, turklāt piebilst - ieguvēji būs tikai starpnieki, nevis paši zemnieki. «Mūsu gadījumā iespēja vienoties par piena cenām novedīs pie galaprodukta sadārdzināšanās, jo, tikko kā mainās izejvielas cenas, aug arī pārējie faktori,» apgalvo J. Šolks. Viņš norāda, ka ne velti Konkurences padome pievērsusi uzmanību aizliegtas vienošanās pazīmēm starp diviem kooperatīviem, turklāt Latvijas situācijā kooperatīvi nav tas pats, kas valstīs, kur šādiem kooperatīviem ir 180 gadu gara vēsture, - šeit kooperatīvi darbojas vairāk kā starpnieki, nevis zemnieku interešu pārstāvji. Turklāt jau tagad trešdaļu iepirktā piena piegādā kooperatīvi, jaunā regula ļaus vienoties par cenu tieši šādam apjomam. J. Šolks arī noraida pārmetumus, ka mazajiem zemniekiem nepamatoti tiek maksāts mazāk - mazāka piena apjoma savākšana izmaksā dārgāk, turklāt bieži vien mazo saimniecību piens, lai arī atbilst kritērijiem, ir zemākas kvalitātes. Janvārī vidējā piena iepirkuma cena bijusi 21 santīms par kilogramu, pēdējos mēnešos tā bijusi stabila, taču J. Šolks prognozē, ka globālā tirgus svārstību ietekmē tā varētu kristies.
ZM regulas projektu vērtē pozitīvi, jo tā ļaus piena pārstrādātājiem kopā ar zemniekiem veidot starpnozaru organizācijas, kā arī veicināt mierīgu nozares pāreju uz bezkvotu režīmu, kas, kā plānots, stāsies spēkā 2015. gadā. Ja ES lauksaimniecības ministri jauno regulu pieņems, tā stāsies spēkā pusgadu pēc tās publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī, prognozējams, ka tas varētu būt šī gada septembris.