Jau vēstīts, ka pēdējos trijos gados jaundzimušo skaits Latvijā sarūk par aptuveni 10% gadā, piemēram 2010. gadā piedzima ap 19 000 bērnu, 2009. -21 750, 2008. gadā - 23 948 bērnu. Demogrāfijas eksperti aprēķinājuši, ka Latvijā sievietei reproduktīvā vecumā vidēji ir 1,2 bērni.
Par risinājumiem, kā uzlabot demogrāfisko situāciju, runā deputāti vairākās Saeimas komisijās, pirms dažām nedēļām izveidota arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas Demogrāfijas politikas apakškomisija. Drīz darbu sāks premjera vadītā Demogrāfisko lietu padome. Par to, ka jautājums aktualizēts politiķu vidē, I. Kreicberga saka - domāju, ka tas vajadzīgs, bet pats svarīgākais, kādi būs risinājumi. «Ir iespaids, ka domā - mūsu valstī bērni neko nemaksā. Bet šodien nav lozungu laiks. Patriotisms, pilsoniskā atbildība jau ir, bet ir arī brīdis, kad vajag ēst,» paskaidro I. Kreicberga.
Sociālantropoloģe Aivita Putniņa par politiķu iniciatīvām saka: «Tas ir tāds diezgan vīrišķīgs skatījums - ir būtiski, ka izmirstam, to uztver kā vērtību jautājumu, bet trūkst praktiskas pieejas.» Viņa norāda, ka aptaujas liecina - dzimstību kavē nestabilitāte, nedrošība par nākotni, paaugstinās nodokļi, samazinās pabalsti, nav drošības, ka tā neturpināsies. Tāpat pagaidām politiķi runājot pārsvarā par ģimenēm, kurās par bērniem rūpējas abi vecāki, nevis par atbalstu vecākiem, kas bērnu audzina vieni.