Valsts prezidents V.Zatlers pēc Latvijas Tautas frontes agrāko līderu ierosinājuma iesniedza Saeimā likumdošanas iniciatīvu, lai pirms Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 20.gadadienas likumā noteiktu vieglāk uztveramu šīs dienas nosaukumu, tajā ietverot dokumenta mērķi - neatkarības atjaunošana. Emocionāli kā neatkarības atgūšanas diena tiek uztverts tieši 4.maijs, sēdē atzina viens no tā dēvētā LTF «līderu sešnieka» - bijušais AP deputāts Jānis Škapars. Viņš uzsvēra: «Tas ir spēcīgs dokuments, jo tauta deleģēja deputātiem tiesības lemt par neatkarības atjaunošanu.» Par Neatkarības deklarāciju nobalsoja 138 Augstākās padomes deputāti, kurus ievēlēja 1990.gada 18.martā AP vēlēšanās, kurās Tautas fronte uzvarēja cīņā ar Interfronti.
«Neatkarību neatjaunoja 1990.gadā - tas bija tikai brīvas un demokrātiskas valsts atjaunošanas ceļa sākums, bet mērķis tika sasniegts 1991.gada 21.augustā,» atgādināja viens no dokumenta autoriem R.Apsītis, norādot, ka tikai pēc tam Latvijas neatkarību atzina Rietumvalstis. Augusta puča dienās AP pieņēma Konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu, pabeidzot pārejas periodu uz neatkarības atjaunošanu. Kalendārā 21.augusts ir ierakstīta kā Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas diena, tāpēc, mainot 4.maija nosaukumu, abi datumi ir jāskata kopā, aicināja G.Kusiņš.