Tā kā šādu komentāru autoriem ir visai trausla pašcieņa, kura neļauj publiski atzīt, ka «apliktajā» auto viņi pat sēdējuši nav, kur nu vēl runāt par braukšanu, forma bieži mainīta uz «rakstu nelasīju, bet....». Acīmredzot viedokļa pastiprināšanai nolemts aizskart ne tikai automašīnu, bet arī publikācijas autoru. Kopš 2001. gada, kad pirmo reizi nospiedu lapas «ģenerēšanas» virtuālo pogu, toreiz vēl portālā _Delfi_, šādu sētas apķēpātāju procents gan ir mazinājies. Taču pa sitienam joprojām gadās mazpazīstamas automašīnas, par kurām nav iespējams tik vienkārši iegūt sākotnējo informāciju, piemēram, dzerot alu ar kaimiņiem vai lasot svešas diskusijas _bmwpower_. Starp šādiem nelaimīgajiem trāpījies arī pikaps _Isuzu D-Max_.
Aizrobežu slavenība
Taisnību sakot, iespējas iegūt sīkākas ziņas par šī automobiļa uzbūvi tiešām ir visai skopas. Uzdevums atrast darba auto svarīgos griezes momenta datus vai bloķējama pakaļējā diferenciāļa klātbūtni līdzinās kursadarbam. Jau tā trūcīgajā pikapu (ar to domāts apvidus auto ar kravas kasti, nevis vecs Passat Variant) piedāvājumā Isuzu nespēja izsisties iepirkumu konkursos, jo ir dārgāks par Ford Ranger un Mitsubishi L200. Isuzu vispār ir japāņu kompānija, taču vienīgo modeli, ko var nopirkt pie mums, ražo Isuzu Motors Co Taizemē. No eksotiskās tūrisma zemes nāk lielākā daļa pie mums nopērkamo pikapu, izņemot Nissan Navara, ko ražo Spānijā. Kā izrādās, citviet pasaulē D-Max ne tuvu nav «nebraucu, nepatika...» tips, jo tai pašā pikapu Mekā Taizemē tam vēl pērn piederējuši 35% tirgus, bet austrālieši D-Max nekautrējoties dēvē par vienu no šībrīža labākajiem «ute» - no vārda «utility».
Radi Amerikā
Iekāpis melnajā demoauto, ar nelielu pārsteigumu konstatēju, ka tas ir tas pats pikaps, ar ko pirms gadiem diviem trim braucu uz ralliju Sarma. Toreiz Auto hallē neviens tā īsti nespēja paskaidrot, ar ko Isuzu varētu būt pārāks vai vismaz līdzvērtīgs Mitsubishi, Toyota u. c. analogiem. Gulbenē uz automašīnu skatījās tā, it kā es to izlēkšanas nolūkā būtu atvedis konteinerā no Amerikas - «lai būtu kā nevienam». Cilvēku atmiņa ir īsa, un retais atminas, ka Isuzu reiz tirgoja arī Subaru dīleris Partner Motors. Tiesa gan, D-Max toreiz vēl nebija. Bet par Ameriku nav melots - Isuzu automašīnu divīzija sadarbojas ar General Motors, un D-Max ir viena šasija ar amerikāņu vidēja izmēra (mid - size) «kastēm», piemēram, Chevrolet Colorado.
Cik km ar vienu litru?
Tam vajadzētu nozīmēt, ka D-Max ir motors, kurš izsūc degvielas rezerves, pirms pie apvāršņa parādās nākamais benzīntanks. Tomēr Isuzu aprīkojis pikapu ar šai automobiļu klasei moderniem dīzeļdzinējiem. Pircējs var izvēlēties starp 2,5 un 3 litru darba tilpumu (136 vai 163 ZS) un lielākajam motoram piestiķēt četrpakāpju «automātu», kas ir arī mūsu gadījums. Griezes moments, salīdzinot ar manuālās versijas 360 Nm, samazināts līdz 333. Bez amerikānismiem D-Max arī neiztiek. Kad biju krietnu gabalu nobraucis, tīksminoties par pikapa pieticīgo apetīti paātrinoties, pamanīju, ka degvielas patēriņa rādījumi ir ačgārni - nevis litri uz 100 km, bet gan kilometri uz vienu litru. Miles per galon metriskā versija! Ja dators rāda «10», tas ir pareizi uz abām pusēm. Mazāks skaitlis nozīmē, ka patēriņš aug, lielāks, ka tuvojaties D-Max vidējam - 8 litri uz 100 km. Kaut kādos datos atrodami arī labāki parametri, bet tie neattiecas uz Double Cab ar lielo motoru, «automātu» un dekoratīviem stieņiem, pie kuriem pieskrūvēti četri papildlukturi.
Piekare, kas pielāgojas
Cilvēks ar pieredzi pikapu lietās pamazām sāk sirdīgi šņākt, jo D-Max apraksts pagaidām maz atšķiras no jebkura cita dīzeļpikapa. Taču jau toreiz Sarmā kāda ātrumposma malā atradās zinoši ļaudis, kas atzinīgi norādīja uz D-Max priekšējo piekari...jo tajā nav atsperu. Precīzāk, nav spirālatsperu, jo to funkciju pilda torsionu svira. Šo detaļu, kas darbojas «uz vērpi», ir nesalīdzināmi grūtāk salauzt. Lai gan Isuzu uzsver, ka Torsion Bar izvēlēts tikai un vienīgi izturības dēļ, kopā ar gāzes amortizatoriem tas padara braukšanu patīkami komfortablu, bet vadāmību, pateicoties double whisbone piekarei, precīzu. Aizmugurē viss ir vēl labāk. Lai gan riteņus tur pikapiem obligātās atsperlāgas, amortizatoros ir daudzvārstu pārplūdes sistēma, kas ļauj pakāpjveidīgi pielāgoties slodzei. Angliski tas saucas Flex Ride Move, bet latviski nozīmē, ka D-Max ar tukšu kravas kasti nelēkā kā āzis (un nekratās kā Ford Ranger), bet vilkt piekabi vienkārši ir bauda.
Pasīvā drošība klibo
Tas patiešām ir Isuzu mīnuss - vienkāršs tas nav un lēts arī ne, lai gan maksā 2000 latu mazāk par tradicionāli dārgāko piedāvājumu Toyota Hilux 3.0 D4-D. Isuzu ir viens no retajiem pikapiem ar pilnībā elektronisku transmisijas režīmu pārslēgšanu un vienīgais ar touch-on-the-fly pogām - nekādu grozāmu kloķīšu. Piedziņas režīmi pārslēdzas tikpat viegli, cik izklausās, un 40 000 km laikā, kas pagājuši kopš mūsu pirmās tikšanās, mehānismu plūdenajā beztrokšņa darbībā nekas nav mainījies. Protams, D-Max prasījis naudu apkopei, taču, izņemot divus rūsas pleķus uz rāmja un tādus sadzīviskus sīkumus kā piepīpēts salons un lipīga stūre, japāņu - taizemiešu - amerikāņu mačo organismā nekas nav sagājis sviestā. Vienīgais Ahilleja papēdis pagaidām izrādījusies pasīvā drošība - D-Max ar troksni izkritis Euro NCAP crash testos, saņemot knapi divas zvaigznes no piecām iespējamām. Tātad ir kur augt. Ir arī sasniegumi - bez vietām Austrālāzijas pikapu hitparādēs Isusu D-Max var lepoties ar pirmo vietu dīzeļpikapu ieskaitē un 11. standartauto sarakstā rallijreidā Dakar 2009. Bet «nebraucu, nepatika, s...» Dakarā vispār netiek līdz finišam.