Tāda prakse ir vairākās valstīs, turklāt to paredz Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas rekomendācijas, norāda priekšlikuma iniciators Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Veselības aprūpes pakalpojums ir pārāk nozīmīgs, lai varētu saglabāties miglainā un neskaidrā gaisotne, ko veicina neskaidrie spēles noteikumi, izriet no KNAB speciālistu teiktā. Tādēļ tikai pilnīga prettiesisku maksājumu izskaušana un godīgas pacientu un medicīnas personāla attiecības varētu veicināt atklātību, skaidru procedūru un vienlīdzību veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanā. Turklāt svarīgi ir tas, ka paredzēts - ja cilvēks, kurš devis «aploksni» ārstam, par došanu un pieņemšanu labprātīgi ziņo, tad viņš tiktu atbrīvots no kriminālatbildības. Jau vēstīts, ka kopš 2009. gada beigām sodīt var ārstus, kas pieņem «aploksnes» - naudu un dāvanas, iepriekš viņus varēja sodīt tikai tajos gadījumos, kad labums tiek pieprasīts. Tiesa, pagaidām tikai daži ārsti tiesas priekšā stājušies par «aplokšņu» pieprasīšanu un pieņemšanu. Pēdējais no viņiem bija 2010. gadā pieķertais Jelgavas slimnīcas ārsts Vladimirs Kravecs, kurš pacientam par ārstēšanu bija pieprasījis 50 latu kukuli un kuram tiesa piemēroja sodu -piespiedu darbu. Tikai par «aploksnes» ņemšanu neviens ārsts nav sodīts.
Korupcija neiet mazumā
Tiesa, atbildības noteikšana arī pacientiem ir tikai viens no vairākiem KNAB apsvērtajiem risinājumiem cīņā ar korupciju medicīnas jomā. Problēmas - korupcija medicīnā - risināšanu KNAB nesen pasludināja par vienu no galvenajām prioritātēm un sola šā gada laikā izstrādāt iespējamos risinājumus. SKDS pērnā gada nogalē veiktais pētījums par sabiedrības saskarsmi ar korupciju veselības aprūpes jomā vēsta: no Latvijas iedzīvotājiem, kuri pēdējos divos gados ārstējušies poliklīnikā vai slimnīcā, kopumā katrs trešais (33%) veicis neoficiālus maksājumus, izmantojis pazīšanos vai pasniedzis dāvanu. 21% pasniedzis nelielas dāvanas - suvenīrus, ziedus, saldumus, 16% izmantoja personiskus kontaktus, 7% veica neoficiālus maksājumus, 1,2% pasniedza lielākas dāvanas.
Pētījumā secināts, ka korupcija būtiski nav mainījusies, salīdzinot ar 2007. gadu, taču tā ir mazāka nekā 2005. gadā. «Ja mēs skatāmies laika šķērsgriezumā, tad aptaujas rāda, ka vismaz visās citās jomās [korupcija] ir mazinājusies, izņemot veselības aprūpes jomu,» saka Diāna Kurpniece, KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja. Korupcija samazinājusies tikai brīdī, kad pacientiem palika mazāk naudas. KNAB secinājis - veselības aprūpes nozare citu nozaru vidū izceļas ar iekšējās kontroles un sistēmiskas uzraudzības trūkumu. «Nepieciešama mērķtiecīga politika no Veselības ministrijas (VM) puses,» saka D. Kurpniece.
Viņa arī norāda - ārstējošajam ārstam ir ļoti liela vara pār pacientu, jo viņš pieņem faktiski visus lēmumus par viņa ārstēšanas procesu, turklāt bieži vien ir vāja uzraudzība no iestādes administratīvajām personām. Nereti arī pacientam trūkst informācijas par to, kas viņam pienākas, ārstējoties slimnīcā. «Tas, ko mēs redzam Latvijā kā lielu trūkumu, ir liels organizatorisks haoss un neskaidrība par kārtību, kādā jānotiek ārstniecības pakalpojumu sniegšanai. Un, ja ir domstarpības ar ārstējošo ārstu, [jautājums] - vai var tās risināt ar kādu augstākstāvošu ārstu vai amatpersonu?» saka D. Kurpniece.
Maksāsi, «akutizēsim»
KNAB pārstāve norāda - ārstniecības iestādēm vajadzētu skatīties uz potenciāliem interešu konfliktiem. Viens no KNAB apsveramiem risinājumiem - VM vajadzētu noteikt ārstiem amatu savienošanas ierobežojumus un tos uzraudzīt. Proti, VM varētu skaidri un gaiši pateikt, kas ir interešu konflikts - vai ārsts var vienlaikus veikt klīnisko pētījumu kādas farmācijas firmas interesēs un izrakstīt pacientam medikamentus, un vai ārsts drīkst pieņemt dāvanas un materiālus labumus no farmācijas firmām, zāļu izplatītājiem. «Rodas aizdomas, ka ārsti sadarbojas atļautā vai neatļautā veidā, bet ļoti skaidru ierobežojumu attiecībā uz ārstiem nav,» saka D. Kurpniece. Tāpat vajadzētu būt skaidrībai par ārstu patiesajiem ienākumiem, proti, jānodrošina ārstniecības personu mantiskā stāvokļa atklātība. Tas, iespējams, nozīmētu ko līdzīgu ikgadēju deklarāciju iesniegšanai Veselības ministrijai.
Mēdz arī būt situācijas, kad slimnīcas ārsts vēl praktizē vairākās privātpraksēs. «Aiziet uz privātklīniku, diagnosticē, un [pacients ar ārstu] vienojas, ka palīdzēs iekārtoties slimnīcā. Slimnīcā ir rinda, un ir dažādi varianti, kā apiet rindu,» stāsta D. Kurpniece.
Arī Dienas rīcībā nesen nonāca ziņas par kādu pacientu, kurš no ārsta uzzinājis, ka uz kādu plānveida operāciju jāgaida trīs gadi rindā vai jāmaksā vairāki simti latu. Pacients izšķīries iedot simt latu kukuli ārstam, un pavisam drīz viņam kā akūtam pacientam veica operāciju. Neoficiālās sarunās pacienti stāsta, ka ārstiem viņi dod naudu arī citu iemeslu dēļ. Citiem pacientiem «aploksne» ir veids, kā arī tikt pie valsts garantēta pakalpojuma, vēl citiem - lai nodrošinātos nākamajai ārstniecības reizei vai arī par labi padarītu darbu.
Sabiedrības par atklātību Delna politikas analītiķe Līga Stafecka saka: «Svarīgi, ka risinājumus piedāvā ne vien KNAB, bet to izstrādē piedalās arī Veselības ministrija, ministre demonstrē politisko gribu, jo, galu galā, tieši ministrijas rokās ir sakārtot sistēmiskos jautājumus.» Viņa norāda - daudzos gadījumos korupcijas cēloņi ir saistīti ar sistēmiskām problēmām, arī ar ārstu vai medicīnas personāla atalgojuma jautājumu.
Ko saka veselības ministri?
Līdz šim neviens no pēdējiem veselības ministriem «aploksnes» nav publiski skaļi nosodījis. Kādreizējā veselības ministre Baiba Rozentāle dažas dienas pirms aplokšņu pieņemšanas kriminalizēšanas 2009. gada beigās Dienai aploksnes pielīdzināja dzeramnaudām kafejnīcās vai frizētavās. Viņas pēctecis amatā Juris Bārzdiņš (ZZS) problēmu atzina, bet aktīvi rīkoties nebija gatavs, iniciatīvu gaidīja no nevalstiskajām organizācijām.
Tagadējā veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) par «pateicību» un «aplokšņu» došanu un pieņemšana saka: «Protams, ka tā ir problēma.» Viņa šādu praksi nosodot, taču vienlaikus viņa neuzskata, ka VM jāvelta tik daudz uzmanības kukuļotāju izķeršanai. Ministre piedāvā trīs risinājumus, kas varētu līdzēt korupcijas novēršanā medicīnas jomā. «Rindas uz veselības aprūpes pakalpojumiem - tas ir viens no korupciju veicinošiem faktoriem. Tāpēc nepieciešams ieviest obligāto veselības apdrošināšanu - lai bērni, pensionāri un nodokļu maksātāji saņemtu ātrāk pakalpojumus un nebūtu jāgaida rindā,» saka I. Circene. Šo ieceri VM vēlas ieviest dzīvē jau, iespējams, no nākamā gada. Otrs risinājums - jānodala valsts un privātā infrastruktūra, proti, ārsti vairs valstij neizdevīgos nomas un īres līgumos nevarēs veidot privātprakses valsts ārstniecības iestādēs un izmantot valsts iekārtas un aparatūru. Trešais - jāceļ mediķu atalgojums.