Ja citas iespējas nebūs, deputāti ir gatavi lemt par šādu variantu, Dienai sacīja pilsētas domes priekšsēdētāja Gunta Žilde (LPP/LC). Pašvaldības uzdevums ir uzturēt šo ielu kārtībā, tomēr tai neesot tādas naudas, lai visu septiņu kilometru garumā atjaunotu laika gaitā faktiski izzudušos trotuārus, ierīkotu norobežojošās barjeras un veiktu citus darbus, lai padarītu ielu drošāku. Satiksmes intensitāte šeit ir ap 6000 automašīnām diennaktī, piektdienu vakaros un brīvdienās - vismaz divas reizes lielāka, daudzi neievēro atļauto braukšanas ātrumu.
Pašvaldība saņēmusi atteikumu piešķirt valsts finansējumu noslogotās ielas sakārtošanai, noraidīts arī satiksmes drošības uzlabošanas projekts, kam bija plānots piesaistīt ERAF līdzekļus. ERAF projekts noraidīts, jo projektu vadītājam nebija pietiekamas pieredzes, savukārt Satiksmes ministrija valsts naudas nedošanu pamato ar to, ka Daugavas iela pieder pašvaldībai un tās pienākums ir rūpēties par to pašai, ministrijas skatījumā tā nav tranzītiela.
Jautājums par iebraukšanas maksas ieviešanu ir pašvaldības kompetencē. Tas gan var prasīt ilgāku laiku, jo pašvaldībai jāveic izmaiņas normatīvajos aktos, turklāt jāsarīko sabiedriskā apspriešana, un tās laikā pašvaldība var sastapties arī ar pretestību - pret iebraukšanas maksu varētu būt vietējie uzņēmēji, uz Daugavas ielas vien ir trīs lielveikali, kam, ieviešot nodevu, potenciālie klienti var mest līkumu. Alternatīva ir Pļaviņu apvedceļš, kas gan ceļu līdz pagriezienam uz Jēkabpili pagarina par 12 kilometriem.
Ja pašvaldība tomēr izšķirsies ieviest iebraukšanas maksu, šī summa varētu būt no 50 santīmiem līdz vienam latam un attiektos tikai uz pārvietošanos Daugavas ielā. Pilsētas iedzīvotājiem nodeva nebūtu jāmaksā.