Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +2 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 20. novembris
Anda, Andīna

Plūdu riski nemazināsies

Jānis Jermacāns*

Šogad līdz ar ilgo ziemu un biezo ledus kārtu meteorologi prognozē, ka arī pavasara pali Latvijas upēs gaidāmi lielāki, nekā ierasts. Daugavā plūdu riskam visvairāk pakļauts Jēkabpils-Pļaviņu posms, radot draudus, ka ūdens līmenis pārsniegs pat 80 metru. Ik gadu, aktualizējoties pavasara palu tēmai, atkal un atkal atgriežamies pie jautājuma: vai un kā plūdus iespējams novērst vai mazināt?

Kā hidrotehniķis un būvinženieris esmu pievērsis uzmanību nesen medijos plaši iztirzātajai tēmai par Daugavas baseina attīstību un tās ietvaros - par jaunu hidroelektrostaciju (HES) būvniecību. Tādēļ vēlos izskaidrot šī projekta iespējamo ietekmi uz pavasara plūdu mazināšanu, pieminot arī šāda projekta tehnisko realizāciju.

Nedaudz ielūkojoties vēsturē, Daugavas hidropotenciāla izmantošana tautsaimniecībā un plūdu mazināšana kā būtisks blakus ieguvums tika pētīta jau pirms Pirmā pasaules kara. Jaunajai valstij bija vajadzīga elektroenerģija, kuras iegūšanai mūsu valstī pieejamie resursi ir tikai kūdra, koksne un ūdens. Pēc Latvijas valsts nodibināšanas 1920. gadā tika nodibināts uzņēmums Daugavbūve, kuram bija uzdevums izpētīt Daugavas potenciāla izmantošanas iespējas. 1932. gadā Latvijas valsts valdība noslēdza līgumu ar ASV firmu The Foundation Company par sākotnējo pirmsprojekta izpēti. Šī firma piedāvāja izvietot uz Daugavas elektrostacijas sešās vietās (kaskādi). Tika veikta inženierģeologiskā izpēte un pieņemts lēmums par Ķeguma HES celtniecību. Jau tolaik bija skaidrs, ka Ķeguma HES celtniecība ir nepieciešama, lai nodrošinātu ar stabilu elektroenerģijas apgādi tolaik ļoti straujo Latvijas tautsaimniecības attīstību un sevišķi Rīgu.

Pēc Otrā pasaules kara un Ķeguma HES uzcelšanas piecdesmitajos gados Daugavas enerģētiskā potenciāla izpēte tika atjaunota, un, izskatot iespējas būvēt elektrostacijas uz Daugavas, izrādījās, ka Pļaviņu HES ir ekonomiski visizdevīgākā un atbilst tā laika prasībām un nepieciešamībai. Arī Rīgas HES atrisināja daudzas problēmas: uzlaboja ūdens apgādi Rīgā, uzlabojās autosatiksme pāri Daugavai, sevišķi autotranzītam.

Tomēr ar šīm trim HES nepietiek, lai regulētu Daugavas ūdens plūsmu pavasara palu laikā. Mūsu likteņupe Daugava vēl pirms tās apgūšanas un HES būvniecības elektroenerģijas ražošanai nav nesusi nekādus katastrofālus postus, izņemot palu plūdus, kas nodara kaitējumu dzīvojamām ēkām un lauku saimniecībām.

Pavasara palu izraisīto teritoriju applūšanu var novērst jaunu hidroelektrostaciju celtniecība uz Daugavas. Astoņdesmito gadu beigās plānotā Daugavpils HES celtniecība tika apturēta, un domāju, ka šāds lēmums nebija pareizs. Daugavpils HES vēl bez elektroenerģijas ražošanas spētu risināt arī plūdu draudus no Daugavpils līdz Pļaviņām. Ja apskatām, kādus zaudējumus nesa atteikšanās no HES būves, tieši šis ir viens no tiem - teritorija no Pļaviņām līdz pat Baltkrievijas robežai nav pasargāta no plūdiem. Ierīkojot Augšdaugavā hidroelektrostacijas, tiktu novērsti plūdu draudi Daugavpilī, Jēkabpilī, Pļaviņās. No tehniskā viedokļa HES samazina ūdens pieplūdi ūdenskrātuvēs, tādā veidā samazinot katastrofu iespējas katrā no elektrostacijām, kā arī uzlabo notecēšanas regulēšanu, kas palielina saražotās elektroenerģijas daudzumu. Neparedzēto palu laikā būtu lielāka iespēja aizturēt ūdens pieplūdi ūdenskrātuvē, un, jo vairāk ūdenskrātuvju, jo vairāk palu ūdeņu iespējams uzkrāt. Pārdomāti izbūvējot HES, Daugava varētu kļūt kuģojama. To plānojot, HES jāaprīko ar slūžām, kas palielina aizsargdambju drošību (ja katastrofālu, neparedzētu palu laikā strauji palielinās ūdens pieplūdums, lielu daļu ūdens var nolaist, atverot slūžas). Atkrīt nepieciešamība būvēt avārijas ūdens pārgāznes pie pašreizējām hidroelektrostacijām.

Līdzās plūdu novēršanai HES būve ļauj pilnīgāk izmantot mūsu likteņupi tautsaimniecībā, kas nepieciešama vairāku iemeslu dēļ:

Atlikušais hidroenerģijas potenciāls, t. i., katrs kubikmetrs ūdens, izejot cauri vēl neuzbūvētām hidroelektrostacijām, var attīstīt 16 kW lielu jaudu jeb gadā saražot līdz miljardam kWh elektroenerģijas.

Katra jaunuzbūvētā HES tiek izmantota arī kā tilts pār Daugavu, kas uzlabo autotransporta un dzelzceļa satiksmi, tas savukārt nozīmē tranzīta transporta novirzi, apejot Daugavpils un Jēkabpils pilsētu.

HES aprīkošana ar slūžām var dot pozitīvu ieguldījumu papildus iepriekšminētajam - iespējama zivju migrācijas atjaunošana Daugavā visā tās garumā, jo zivis kopā ar kuģiem tiek pāri aizsprostiem.

Rezumējot - jaunu HES būvniecība uz Daugavas ne vien samazina plūdu iespējas, bet arī spēj risināt ļoti svarīgus tautsaimniecības uzdevumus, kas īpaši būtiski ir šobrīd, kad valsts nupat sākusi augšupceļu no krīzes.#

*Hidrotehniķis, būvinženieris

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?