gadā. Tieslietu ministrijai (TM) sadarbībā ar inspekciju būs jāizstrādā arī jauns Datu aizsardzības likums. Spēkā esošais ir rakstīts laikā, kad vēl nebija tik ļoti attīstījušās modernās tehnoloģijas.
Valdības sēdē otrdien atkārtoti tika skatīts tieslietu ministra Dz. Rasnača rīkojums par darba attiecību izbeigšanu ar Datu valsts inspekcijas (DVI) vadītāju Signi Plūmiņu no nākamā gada 1. janvāra. Ministriem nebija iebildumu, un S. Plūmiņa pēc šī piecu gadu pilnvaru termiņa beigām 31. decembrī amatu atstās. Uz to ir paredzēts izsludināt konkursu, kurā S. Plūmiņa varēs piedalīties. «Ierēdņi var arī mainīties, kļūt atsaucīgāki un aktīvāki,» Dienai sacīja Dz. Rasnačs, kurš pamanījis, ka pēdējā laikā S. Plūmiņa ir kļuvusi aktīvāka un iestāde tagad ir pamanāma arī sociālajos tīklos. Taču līdz šim S. Plūmiņai, kura amatā ir gandrīz 15 gadu kopš DVI izveidošanas, esot pietrūcis šīs degsmes.
Ja konkursā uzvarēs kāds cits, tad S. Plūmiņa bez darba nepaliks, bet rotācijas kārtībā varēs iegūt citu posteni. TM apzināšot iestādes, kur ir piemērotas vakances, paskaidroja ministrs. S. Plūmiņa aģentūrai LETA otrdien vēl nav varējusi pateikt, vai piedalīsies konkursā uz šo amatu, jo vispirms jāzina, kādas būs prasības jaunajam inspekcijas vadītājam. Valdības lēmumu viņa «pieņēma kā faktu». S. Plūmiņa atbalstot sabiedrības informēšanu, taču esot noteikts, ka par DVI darbu komunikāciju nodrošina Tieslietu ministrija. DVI neesot cilvēka, kas nodarbojas ar komunikāciju. Dz. Rasnačs Dienai gan komentēja, ka S. Plūmiņai bijušas visas iespējas pašai runāt ar medijiem, un, ja iestādē ir vairāk nekā 20 darbinieku, tad šo jautājumu esot iespējams atrisināt.
Ministra lēmums nepagarināt līgumu ar S. Plūmiņu iepriekš nepārliecināja koalīcijas partnerus no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un Vienotības, tāpēc koalīcijas padome aicināja DVI vadītājas atbrīvošanu izvērtēt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. ZZS pārstāvji komisijā esot saņēmuši atbildes uz interesējošiem jautājumiem, tāpēc valdības sēdē vairs iebildumu nebija, Dienai paskaidroja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS). Saeimas komisijas sēdē TM pārstāvji norādīja gan uz pārkāpumiem komandējumu izmantošanā, ko pirms pāris gadiem konstatējusi Valsts kontrole (VK), gan uz rutīnu iestādes darbā. Tās ieinteresētības pietrūcis arī laikā, kad Latvija bija prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē. Komisijas sēdē S. Plūmiņa gan norādīja, ka visi VK konstatētie pārkāpumi ir novērsti.