Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Policistu brīdinājumus sadzird ne visi

Katru gad' no jauna, tuvojoties Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam, policija brīdina cilvēkus būt uzmanīgiem, jo gada nogale ir arī dzīvokļu zagļu un laupītāju pļaujas laiks. «Pēdējā laikā ir tendence, ka zagļi dodas uz daudzdzīvokļu mājām un rausta durvis, jo cilvēki bieži vien aizmirst tās aizslēgt. Tad zaglis iekļūst koridorā, kur bieži vien atrodas arī visa «būtība» - somiņas, maki -, kas tiek paņemta un aiznesta,» ierastajā pirmssvētku preses konferencē cita starpā brīdināja Latvijas galvenais policists Ints Ķuzis.

Tādēļ Diena izlēma pati pārliecināties, cik vieglprātīgi pret savas mantas drošību ir rīdzinieki.

Mājā saimnieko zagļi!

Pēc preses konferences kopā ar fotogrāfu dodamies veikt jau pirms kāda laika ieplānotu eksperimentu - vienkārši pēc nejaušības principa dažādos Rīgas rajonos daudzdzīvokļu namu kāpņutelpās raustījām rokturus, lai noskaidrotu, cik grūti vai viegli garnadzim būtu atrast nepiesardzīga iemītnieka neaizslēgtas durvis.

Jāpiebilst, ka iedvesmu šim eksperimentam bija sagādājuši nevis svētki, bet gan jau pirms laba laika pie kāda Rīgas centra daudzdzīvokļu nama ārdurvīm pamanīts izmisīgos toņos rakstīts pārvaldnieka ziņojums: «Cienījamie mājas iedzīvotāji! Jūs paši būsiet ievērojuši, ka pēdējā laikā mūsu mājā saimnieko zagļi. Pagājušajā naktī notika ielaušanās mēģinājumi divos dzīvokļos, atkal ir uzlauztas mājas ārdurvis. Darīsim visu, lai pretotos šai patvaļai, bet lūdzam iedzīvotājiem būt vērīgiem arī pa dienu, kad acīmredzami notiek izlūkošana, un it sevišķi lūdzam nodrošināties pa nakti, kad zagļi cer uz vieglprātīgu durvju neaizslēgšanu.»

Dzīvojam kā mazpilsētā

Eksperimentu sākam Ķengaragā, tipveida daudzdzīvokļu māju, tā saukto bloķeņu, kvartālā. Iekļūšana mājās lielas grūtības nesagādā - daudzviet ārdurvis ir vaļā, tām vispār nav kodu, vai arī tie salauzti. Tomēr ar tālāku «ielaušanos» dzīvokļos mums neveicas. Acīmredzot, apzinoties situāciju, māju iemītnieki savas durvis uzcītīgi slēdz. Tikai iegūstam apstiprinājumu I. Ķuža teiktajam, ka lielisks zagļu atbaidītājs ir dzīvoklī turēts suns. Stiepjot roku pēc kāda dzīvokļa durvju roktura, pēkšņi, šķiet - turpat blakus, atskan dobjš rējiens. Salecos, pametu acis pār plecu un gandrīz sāku skriet prom, sasmīdinādams kolēģi. Izrādās, rejas skan no blakus dzīvokļa. Pēc tam dzīvokļiem, kur dzirdams suns, metam līkumu.

«Pārbaudījuši» trīs mājas Ķengaragā, dodamies uz Rīgas Kluso centru. Te teju uz katra otrā dzīvokļa durvīm redzama biedējoša emblēma «Objektu apsargā tāda un tāda apsardzes kompānija», bet lielākajā daļā kāpņutelpu tādi iesācēji kā mēs vienkārši netiekam iekšā, jo tās noslēgtas ar gana sarežģītiem kodiem. Brīdi nosaluši klaiņojot pa ielām, sākam izmantot pa ausu galam saklausītas garnadžu viltības - mājas ārdurvju kodu varot atkost pēc tā, kuri cipari spīdīgāki, jo pogas, bieži spiežot, nopulējas.

Tādā veidā ātri vien «atmūķējam» kādas lepnas jūgendstila ēkas ārdurvis. Te mūs sagaida pārsteigums - jau pirmās durvis, kurām pieķeros, atveras. Spiežu zvana pogu, un durvīs nostājas smaidīga jauniete zilā džemperītī. Tomēr tikko kā paveru muti, viņa priecīgi metas sveicināt manu kolēģi. Izrādās, gluži nevilšus esam iekūlušies viņa paziņu dzīvoklī. Izstāstām, ko un kāpēc meklējam, bet meitene tikai pasmejas: «Te mēs kā mazpilsētā dzīvojam - visi savējie, kas grib tas nāk.»

Pie manis nav ko zagt

Pēc tam kolēģis dodas darīt citus darbus, un eksperimentu turpinu vienatnē. Vispirms aizbraucu uz Juglu, kur situācija ir līdzīga kā Ķengaragā, bet interesantus starpgadījumus nepiedzīvoju. Vēlāk dodos uz Pļavniekiem, kur jau pirmajā bloķenē uzduros vaļējām durvīm. Uz klauvēšanos atsaucas padzīvojusi kundze manāmi jautrā prātā. Parādu viņai savu preses karti un stāstu, ka meklēju mākslas vēsturnieci Valentīnu Krūmiņu, bet laikam esmu sajaucis adreses. Kaut man nav ne mazākās nojausmas, vai šāda persona vispār eksistē, kundze man sāk aizrautīgi dot norādījumus, kur meklēto atrast. Saku viņai paldies un atvadoties tā starp citu aizrādu, ka nevajadzētu turēt dzīvokļa durvis vaļā, jo tas nav droši. Kundzi tas nesamulsina - pie viņas šodien svētki, un draugs Iļja uz veikalu aizskrējis, drīz būšot atpakaļ, nav ko slēgt durvis ciet un vaļā. «Pie manis tāpat nav ko zagt. Ko tie narkomāni, kaķim barību nospers?» viņa bravūrīgi noprasa.

Bez rezultātiem izmēģinājis vēl vienu kāpņutelpu, izlemju, ka nu būs gana. Jāsecina, ka absolūtais vairākums rīdzinieku savas durvis slēdz, tomēr profesionālam zaglim, šķiet, nebūtu problēmu uzmeklēt arī neaizslēgtus dzīvokļus, ja jau vienas dienas laikā tas vairākkārt izdevies tādam diletantam kā man.

Dodos mājup, kur mani sagaida pēdējais šīs dienas pārsteigums. Pāris minūšu noķimerējies ar atslēgu, saprotu, ka tā negriežas, jo durvis jau ir vaļā. Lieki teikt, ka pēc dienas piedzīvojumiem uztveru to gluži kā personisku apvainojumu, un pikti noprasu mājiniekiem, kas par lietu. Izrādās, durvis, nākot iekšā, aiz sevis nav aizslēguši uz svētkiem ciemos sabraukušie ģimenes draugi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Eksperimenta norise

Dienas eksperiments notika 23. decembrī Ķengaragā, Rīgas Klusajā centrā, Juglā un Pļavniekos no pulksten 12 līdz 19

Katrā rajonā pārbaudījām divas vai trīs pēc nejaušības principa izvēlētas daudzdzīvokļu namu kāpņutelpas, vidēji pa 15 dzīvokļiem katrā. Kopā tika paraustītas vairāk nekā 100 dzīvokļu durvis

Lielākajā daļā gadījumu apmeklēto ēku kāpņutelpai vai nu nebija koda, vai tas bija saplēsts. Divos gadījumos Diena kodu atšifrēja, vēl divos - mūs kāpņutelpā ielaida ārā nākoši mājas iedzīvotāji

Neaizslēgtas durvis tika uzietas divreiz. Vienu reizi Klusajā centrā, vienu - Pļavniekos. Abos gadījumos dzīvokļa iemītnieki bija mājās un noliedza, ka durvju neaizslēgšana radītu draudus viņu mantas drošībai

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?