Kristīgo vērtību aizstāvēšana, vai tas būtu atbalsts ģimenēm, baznīcām vai iestāšanās pret abortiem, bijušas un ir starp LPP prioritātēm, un nedomāju, ka tam būtu saistība ar kādu partijas biedru biznesu. Nedomāju, ka tam būtu bijis kāds īstermiņa mērķis ar izdabāšanu konjunktūrai un labuma meklēšanu. Vismaz tai daļai, kas pašreizējā apvienībā ir no LPP, šī ir konsekventa nostādne.
Bieži vērojama neizpratne, ko nozīmē baznīcas un valsts šķirtība. Pamatā tas nozīmē, ka premjers vai prezidents neteiks priekšā, par ko mācītājam 18. novembrī būtu jāsprediķo, un otrādi. Bet tas nenozīmē, ka mācītājs vai valsts funkcionārs nevarētu brīvi paust savas domas un viedokļus. Kristieši veido ievērojamu Latvijas sabiedrības daļu, un viņiem ir tiesības uzstāt uz saviem principiem, prasot no valsts atgriezenisko saikni.
Pirms gada teicāt, ka, piedāvājot likvidēt Bērnu un ģimenes lietu ministriju (BĢM), TP piedāvā likvidēt arī ģimenes atbalsta politiku. Kā jūs tagad varat startēt vēlēšanās no saraksta, kurā ir TP?
Es neteicu, ka tā ir tieši TP, kas grib likvidēt ģimenes politiku. Viņi uzstāja uz ministriju skaita samazināšanu, kas diemžēl beidzās tikai ar vienas un turklāt vismazākās likvidēšanu. Tā kā TP no sākta gala ģimeni izvirzīja par prioritāti, diez vai tieši ģimenes politiku vajadzēja šādi bremzēt vai apstādināt. Gados, kad mums bija BĢM, dzimstība pieauga par 24%. Tagad tā ik gadu dramatiski krītas.
Programmā, ko apvienība sastādīja kopā, kā arī tieši Andra Šķēles izteikumos ir pat pārsteidzoši daudz vērības veltīts demogrāfijai un ģimenes politikai. Tāpēc nedomāju, ka toreiz vēršanās pret BĢM bija īpaša politika, bet gan tāds kā vienkāršākais ceļš, kā likvidēt kādu ministriju.
Vai septiņu gadu laikā, kamēr vadījāt BĢM un ģimenes politikas veidošanu, jums ir izdevies ko tādu radīt?
Arī pēc ministrijas slēgšanas alimentu jeb Uzturlīdzekļu garantiju fonds, audžuģimeņu sistēma un māmiņu algas turpinās, lai gan viss ir maksimāli samazināts un nav neviena, kas to aizstāvētu kā prioritāru.
Sevišķi jāuzsver ārpusģimenes bērnu aprūpe. Kad sākām, Latvijā audžuģimenēs bija deviņi bērni. Tagad to ir ap 700. Savukārt bērnu skaits bērnunamos samazinājies par kādiem 2000. To daļēji var skaidrot, ka bērnu vispār tagad nav tik daudz kā agrākos gados, tomēr arī audžuģimeņu statistika vien norāda, ka sistēma ir iedibināta un attīstās.
Tas pats sakāms par uzturlīdzekļu jeb alimentu sistēmu, kas nostiprināta ar likumu, un izveidoto fondu, no kā savi 18 tūkstoši bērnu ik mēnesi saņem kaut minimālos uzturlīdzekļus. Savukārt tie tēvi un dažas mātes, kas uzturlīdzekļus saviem bērniem nemaksā, tiek kontrolēti, un agri vai vēlu viņiem šis parāds valstij būs jāatmaksā. Gan no taisnīguma un atbildības aspekta, gan bērnu interesēm tas ir izdevies risinājums, kas ir spēkā aizvien.