«Pirmā lieta, ko mēs varam izdarīt, mēs varam noskaidrot, kāpēc mēs nevaram uzrakstīt politiķu standartu [tādu, kas tiktu ievērots]. Pirmais - tāds patiesībā jau ir. Otrkārt, mēs neticam, ka tas tiek ievērots. Trešais - mēs neredzam tam jēgu, jo tas arī tiks pārkāpts vai netiks ievērots. Kāpēc? Jo nav soda sankcijas, jo nav paredzēta deputātu atsaukšana,» diskusijas sākumā skeptiski teica sociologs Aigars Freimanis. Līdzīgas domas izteica arī citi klātesošie. Rakstniece Nora Ikstena rosināja, ka sākumā lietderīgi būtu aktualizēt jau esošo Saeimas deputātu ētikas kodeksu, lai vēlētājiem «dotu saprast», cik tālu no tā atrodas realitāte.
Tālāk saruna virzījās par «mums, vēlētājiem», kuriem arī, iespējams, vajadzīgs «vēlētāja kodekss», kas, veicot atzīmes vēlēšanu kabīnē, neļautu pievērt acis uz deputātu pagātnes izdarībām. «Ja mēs zinām, ka teātrī karali spēlē svīta, man liekas, ka patiesībā politiķi spēlējam mēs visi,» uzskata Latvija Universitātes rektors Mārcis Auziņš. Viņaprāt, pārmaiņas gaidāmas brīdī, kad sabiedrība sāks «norakstīt» politiķus, kas ir izdarījuši pārkāpumus. Tālab diskusijas dalībnieki vienojās par septiņiem kodeksa punktiem, kas vēlētājiem deputāta kandidātu ļauj izvērtēt kompleksi un pārdomāti.
Par vairumu punktu vienoties izdevās vienprātīgi. Daļa prasīja vairāk pūļu. Divu stundu garajā diskusijā vairākkārt nācās atgriezties pie punkta par kompetenci, jo tā vienlaikus ir būtiski nepieciešama, taču grūti izmērāma. Jautājums, par kuru eksperti vienoties nespēja, - vai deputāts var kandidēt vēlēšanās, ja viņam ir saistība ar kādu kriminālprocesu, neatkarīgi no viņa statusa tajā. Daži diskusijas dalībnieki uzskatīja, ka tas ir pašsaprotami, - netuvoties politikai, ja esi saistīts ar kriminālprocesiem. Citi nebija tik pārliecināti, jo persona var kļūt arī par aizdomās turamo kādam sīkam noziegumam, kas var izrādīties safabricēts.
No šodienas portālā diena.lv pieejama anketa, kurā var balstot par mūsu jau izvirzītajiem kritērijiem, kā arī rosināt savus.