Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Politisko restartu var vajadzēt abiem vēlēšanu neveiksminiekiem

Ja tiktu veidots tops par lielāko izgāšanos 10. Saeimas vēlēšanās, tā augšgalā nonāktu apvienības Par labu Latviju! (PLL) samērā vājais rezultāts un Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) palikšana ārpus parlamenta. Tas izriet gan no politiķu, gan ekspertu izteikumiem. Tiesa, no ekspertu Dienai paustā var secināt, ka abos gadījumos rezultāts ir likumsakarīgs.

Lai gan PLL priekšvēlēšanu laikā izcēlās ar masīvu kampaņu, kas liecināja par šī politiskā spēka ambiciozitāti (visticamāk, būs iztērēta visa atļautā priekšvēlēšanu tēriņu summa), kampaņā izceltais PLL saraksta «astoņi» numurs sakrīt ar tā iegūto vietu skaitu Saeimā. Ekspertu viedoklis dalās jautājumā, vai tā ir kampaņas vaina un vai akmens metams reklāmas speciālista Ērika Stendzenieka dārziņā. Politologs Ivars Ījabs norāda, ka PLL kampaņā ir ieguldījusi milzu naudu, taču tajā neesot bijis nekā jauna. Turklāt kampaņa esot pastiprinājusi tieši sliktākos priekšstatus, kas vēlētājiem bijuši par Andra Šķēles un Aināra Šlesera tandēmu. Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka norāda, ka, viņasprāt, PLL neveiksmīgā rezultāta iemesls drīzāk meklējams «izpratnē, ko var vai nevar panākt sašmucējušies politiķi». Viņasprāt, PLL ignorēja tendenci, kas bija redzama jau pašvaldību vēlēšanās, - krīzes iespaidā vēlētājs ir mainījies, un tas nenāk par labu politiskajam spēkam, kura sejas asociējas ar to politiku, kas valsti ievedusi krīzē. Ē. Stendzenieks aģentūrai BNS noliedzis kļūdas PLL kampaņā un rezultātu skaidrojis ar Latvijas sabiedrības miegainību, taču eksperti saka - vēlētāji atmaksājuši PLL par to, ka tiek novērtēti pārāk zemu.

Tiesa, ekspertu teiktais liek secināt, ka, vērtējot PLL rezultātu, jānodala tās sastāvdaļas - Tautas partija (TP) un LPP/LC. Proti, TP šis vēlēšanu rezultāts esot vērtējams kā veiksmīgs, jo, neapvienojot spēkus ar LPP/LC, tā, visticamāk, Saeimā neiekļūtu. Savukārt ar LPP/LC ir otrādi - TP šai partijai bijusi kā akmens kaklā. Gan I. Kažoka, gan I. Ījabs ir vienisprātis, ka LPP/LC bija potenciāls, lai atņemtu Saskaņas centram (SC) nozīmīgu daļu krievvalodīgā elektorāta balsu un iegūtu lielāku pārstāvniecību Saeimā. Taču TP piesaistīšana padarīja šo iespēju problemātisku. I. Kažoka gan nenoliedz, ka arī daļa palikušo TP vēlētāju negatīvi varēja uztvert LPP/LC. Daļa no atbalsta Vienotībai jānoraksta nevis uz vēlētāju simpātijām pret šo spēku, kurš asociējas ar sociāli sāpīgiem lēmumiem, bet uz protestu pret PLL, pieļauj I. Kažoka.

Vēlēšanu naktī intervijā LTV apvienības līderis Guntis Ulmanis pieļāva iespēju, ka uz PLL bāzes varētu tikt veidota kristīgi demokrātiska partija ar jaunu nosaukumu, to pašu BNS minējusi arī PLL pārstāve Helēna Demakova, atsaucoties uz Eiropas partiju piemēriem. Tas liek secināt, ka nopietni apsvērta PLL restarta iespēja, taču politologi to uztver atturīgi. «Tikko partijai priekšā būs Andris un Ainārs, tā - čau!» saka I. Ījabs. Viņaprāt, cilvēkiem būs grūti noticēt šo cilvēku pārdzimšanai. No I. Ījaba teiktā izriet, ka A. Šleseram ir pietiekams potenciāls, lai nepazustu no politiskās skatuves, taču TP perspektīvākajiem cilvēkiem, piemēram, Mārim Riekstiņam, Mārtiņam Zemītim un H. Demakovai, traucējot A. Šķēles fons.

Par likumsakarīgu eksperti dēvē arī PCTVL neveiksmi - tā neieguva pat 2% balsu, kas ļautu no 2012. gada saņemt valsts budžeta finansējumu. Sociologs Arnis Kaktiņš pieļauj, ka to ietekmējuši vairāki faktori un izmaiņas krievvalodīgo vēlētāju etnocentrismā, dodot priekšroku šajā ziņā krietni mērenākajam SC, var būt tikai viens no tiem. Gan A. Kaktiņš, gan žurnālists Dmitrijs Petrenko kā vienu no galvenajiem PCTVL klupšanas akmeņiem min tās nolemtību būt mūžīgā opozīcijā. PCTVL ir izvirzīti konkrēti mērķi, ko tā, būdama opozīcijā, nevar izpildīt, tāpēc krievu vēlētājam var šķist - kāpēc balsot par PCTVL, ja lielākas iespējas pietuvoties varai ir SC, norāda D. Petrenko. Viņaprāt, PCTVL nepietiekami domājusi par attīstību, tikmēr krievvalodīgo elektorāts ir sapratis, ka ir dažādas cīņas metodes - partija var iet ar lozungiem kā PCTVL, bet var arī mēģināt iekļūt izpildvarā un tad censties īstenot savus mērķus. PCTVL pārstāvji vēlēšanu naktī medijiem savu neveiksmi komentēja ar zaudējumu reklāmā ieguldītās naudas cīņā, kā arī ar nespēju iekļūt krievu medijos, kuri sekoja katram SC solim. Eksperti piekrīt, ka mediji palīdzējuši PCTVL balsis pārvilināt SC.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?