Manuprāt, mums kā robežvalstij vispirms kārtīgi jāapdomā un tikai tad jāmēģina sodīt kaimiņu par nodarījumiem. Tāpēc saturiski valdības vērtētās sankcijas ir tās pašas, ko apspriež visa Eiropas Savienība. Neplānojam būt radoši šajā jautājumā.
Mūsu situācija visai duāla - Latvijas Saeima paudusi kritisku attieksmi pret notikumiem Ukrainā, tajā pašā laikā mums neko vairāk par vārdiem nav izdevīgi iesākt, jo no sankcijām var ciest pašu iedzīvotāji.
Plašsaziņas telpā ir ārkārtīgi būtiski, lai valsts pozicionējas, pauž savu attieksmi. Tas ir izdarīts, un tas notika ātri, efektīvi un pareizi. Bija augstāko amatpersonu paziņojumi, nosodot agresiju.
Par konkrētām sankcijām jāskatās. Ja tās ievieš, tām ir jābūt efektīvām. Man personīgi šķiet, ka visefektīvākās sankcijas būtu, ja ASV šobrīd palaistu brīvajā tirgū savus krājumā esošos energoresursus. Tas pazeminātu to cenu visā pasaulē un tādējādi vissāpīgāk ietekmētu tieši Krieviju. Neuzskatu, ka lielu iespaidu var atstāt vīzu neizsniegšana vai tamlīdzīgas aktivitātes. Tas vairāk diplomātisks nekā pragmatisks solis.
Vai domājat, ka ASV būtu gatavas upurēties, pa lēto iztirgojot savas rezerves?
Astoņdesmitajos gados viņi ko līdzīgu jau izdarīja attiecībā pret Padomju Savienību. Vai vēlreiz to darīs, redzēsim.
Kādas sankcijas vēl varētu būt efektīvas? Vai varētu būt jēga Krievijas ietekmīgu personu kontu bloķēšanai mūsu bankās?
Grūti pateikt. Ir gan zināms, ka Latvijā bankās glabājas nerezidentu nauda, bet vai tā ir saistīta ar lēmumu pieņēmējiem Krievijā… Šaubos.
Par sankcijām jau runā krietnu laiku. Visi, kam pamats justies apdraudētiem, sen varēja uzkrājumus pārcelt uz mazāka riska teritorijām.
Ir divi būtiski rādītāji. Ja šobrīd notiktu strauja finanšu aizplūšana no Latvijas, tad, visticamākais, mēs tūlīt pat saņemtu attiecīgus signālus no bankas uzraugošajām institūcijām. Un otrs: tajā laikā, kad Kiprā sāka šķobīties finanšu sistēma, naudas pieplūdums Latvijā masveidā netika novērots. Tas vien liecina, ka mūsu valsts diez vai ir starp nozīmīgākajām Krievijas ārzonām. Tie, kam Krievijā ir liela nauda, prot atrast bankas tās drošai glabāšanai arī ārpus Eiropas Savienības.
Kuras sankcijas no tām, kas šobrīd tiek apspriestas Eiropā, var visnegatīvāk ietekmēt Latvijas uzņēmējus?
Es domāju, ka ar tiešu bumeranga efektu atpakaļ neatgriezīsies nevienas sankcijas. Taču, ja īpaši aktīvi nostājamies sankciju pusē, tad jāapzinās, cik viegli Krievijai pateikt, ka, piemēram, benzpirēna šprotēs tomēr ir par daudz. Vai ka kravas tomēr ies caur Ustjlugu, nevis caur Rīgas vai kādu citu Latvijas ostu. Respektīvi, domāju, ka nozīme nevis kādam konkrētam sankciju veidam, bet attieksmei kopumā, kas var pielikt punktu vai nu tranzītam, vai pārtikas eksportam.
Diemžēl Krievijas valdības rīcībā ir pietiekami jaudīgi rīki, lai vienā mirklī piespiestu uzņēmējus nevest vairs kravas caur mūsu valsti. Līdz ar to mēs esam riskantā stāvoklī. Bet es, godīgi sakot, neesmu pesimists. Mana sajūta ir tāda, ka tas konflikts jau šobrīd Ukrainā sāk norimties.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā jums noteikti šajā laikā nākas saskarties arī ar uzņēmējiem, kas darbojas Krievijas tirgū un kuru bizness varētu būt apdraudēts. Valsts viņiem šobrīd var palīdzēt?
Valsts var palīdzēt, rīkojoties gudri un nevajadzīgi nekaitinot mūsu austrumu kaimiņu. Šķiet, ka ar konfliktu risku mazināšanu 16. marta piemiņas pasākumos un ar paziņojumiem saistībā ar Ukrainu savu mājasdarbu esam izdarījuši un nekādus liekus saasinājumus vai liekus apdraudējumus mūsu drošībai neesam pieļāvuši. Ja mēs (ar to domāju valdību un Saeimu kopumā) turpināsim līdzīgā veidā, domāju, ka situācija saglabāsies pietiekami stabila. Un patiesībā jāmēģina arī saprast ģeopolitiski, kas īsti ir kaimiņu mērķis - vai uzsākt Ukrainā plašu karadarbību, vai tomēr nodrošināt, lai Krimas flote paliek viņu rīcībā. Manuprāt, galvenais, ko Kremlis gribēja, ir novērst riskus, ka var pazaudēt Krimas militāro infrastruktūru.
Es domāju, ka šīs ir tās spēles, kas notiek starp lielvarām un mēs varam novērot tikai sekas, nevis būt starp lēmuma veidotājiem šajā situācijā.