Premjers sestdien pavēstīja, ka paplašina starpinstitūciju komisijas kompetenci, un tā vairs nevērtēs tikai KNAB reorganizācijas piedāvājumu, bet arī KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša rīcības tiesiskumu. Tomēr šis viņa gājiens tiek vērtēts arī kā laika vilcināšana, kas ļaus KNAB konfliktam vēl izvērsties plašumā.
Velk garumā
Jau pirms pāris nedēļām publiskajā telpā nonāca virsprokurora Arvīda Kalniņa vadītās komisijas ziņojums, kurā secināts, ka N. Vilnītis rīkojās atbilstoši savai kompetencei, taču premjers pagarinājis starpinstitūciju komisijas darbības termiņu līdz nākamā gada 10. janvārim. Mainījusies gan komisijas «politiskā» daļa, un Saeimā neievēlētā Dzintara Jaundžeikara un Jura Dalbiņa (abi - PLL) vietā nāks atbildīgo komisiju vadītāji Gundars Daudze (ZZS) un Ainars Latkovskis (Vienotība). V. Dombrovskis esot saņēmis 13 dažādas KNAB darbinieku vēstules, kurās paustas sūdzības par N. Vilnīti - gan par viņa darbības stilu, gan darbībām, kuru tiesiskums esot apšaubāms. Arī tās būšot jāizvērtē komisijai. Vienā no vēstulēm pretenzijas pret KNAB šefu pauž 101 darbinieks, kas ir apmēram divas trešdaļas birojā strādājošo. Tomēr V. Dombrovskis nav sācis procedūru, lai varētu izvērtēt N. Vilnīša atbilstību amatam, ko var darīt tikai īpaša komisija ģenerālprokurora vadībā, savukārt gala lēmums jāpieņem Saeimai. Viņš gan neizslēdza iespēju - ja komisija secinās, ka N. Vilnītis rīkojies prettiesiski, varētu būt jāvērtē arī viņa atbilstība amatam.
«Premjers velk laiku un cer, ka kaut kas atrisināsies,» atzīst Sabiedrības par atklātību Delna politikas analītiķe Līga Stafecka, pēc kuras domām, «atkal iegūstam jaunu termiņu, līdz kuram kaut kas tiks vērtēts». Turklāt komisija neesot nekur reglamentēta, tāpēc nav skaidri principi, pēc kuriem tā darbosies, - vai tā vērtēs tikai N. Vilnīša darbības atbilstību likumam vai to, kāds viņš ir kā vadītājs. Ja V. Dombrovskis grib atrisināt KNAB konfliktu, jāsāk oficiālā procedūra, lai vērtētu N. Vilnīša atbilstību amatam, uzskata L. Stafecka, kura kā mazticamu vērtē iespēju, ka konfliktu var noregulēt tā, ka biroja vadībā var sastrādāties N. Vilnītis un KNAB priekšnieka vietnieki Alvis Vilks un Juta Strīķe. Par to liecina arī vietnieku teiktais - viņi atzīst, ka neredz iespēju strādāt birojā, ja N. Vilnītis paliek amatā.
Atkāpties negrasās
Savukārt N. Vilnītis vēlreiz apliecināja - viņš pats atkāpties negrasās, jo neredzot tam pamatu. «Palasiet šīs [darbinieku] vēstules. Jūs faktus tur redzat?» sacīja KNAB vadītājs. Viņš konfliktu skaidroja gan ar pārlieku lielu uzticēšanos vietniekiem un atsevišķu nodaļu vadītājiem, gan strukturālajām izmaiņām, kas varētu izraisīt daļas darbinieku, kurus «noņem no priekšnieku amatiem, no labākām algām», neapmierinātību, kā arī atzina, ka «es arī neesmu ideāls». Uz Dienas jautājumu, kā viņš risinās konfliktu, N. Vilnītis atbildēja, ka strādāšot tālāk tāpat kā līdz šim. Viņš atturējās skaidri izteikties par iespēju nomainīt J. Strīķi un A. Vilku, uzsverot, ka viņi, tāpat kā citi darbinieki, nedrīkst izdarīt pārkāpumus. Vai viņi tos ir izdarījuši? «Šobrīd ir pazīmes,» atzina N. Vilnītis un uzsvēra, ka A. Vilks pats presei esot teicis, ka, sniedzot intervijas, pārkāpj iekšējās kārtības noteikumus.
V. Dombrovska sestdien spertais solis esot saprotams no politiskās loģikas viedokļa, jo politiskā situācija viņam nedod daudz manevra iespēju, jo parlamentā varētu nebūt pietiekama atbalsta N. Vilnīša nomaiņai. No atsevišķiem Vienotības pārstāvjiem jau izskanējis pieļāvums, ka varbūt jānomaina visa KNAB vadība, ko var uztvert kā kompromisa meklējumu - atbrīvošanos no N. Vilnīša, reizē upurējot arī J. Strīķi un A. Vilku, kas varētu būt pieņemamāks variants arī citiem politiskajiem spēkiem. A. Vilks pieļauj, ka juridiski to varētu būt ļoti grūti izdarīt.