Argumenti, kas ir manā rīkojumā, no premjera puses netika izvērtēti pēc būtības. Tiek runāts par trim procesuālajiem momentiem, kas - no premjera viedokļa - nav tikuši ievēroti. Ņemot vērā, ka arī pēc mana rīkojuma nekas nav mainījies - pārkāpumi ir, un tie nekur nav pazuduši -, uzticība ir zaudēta, man pašlaik nav šaubu, ka tādu pašu lēmumu es pieņemšu tuvākajā nākotnē atkal.
Respektīvi, jūs atlaidīsiet Jutu Strīķi no darba?
Mēs pašlaik vērtējam jautājumu juridiski, un, visticamāk, tas tā arī notiks.
Jūs runājat par «uzticības zaudēšanu», bet Juta Strīķe šajā amatā ir strādājusi daudzus gadus.
Jā, Juta Strīķe ir strādājusi KNAB ilgu laika periodu - tikpat, cik es. Es nevaru vērtēt Strīķes darbu par to laika periodu, kad es nebiju KNAB vadītājs. Bet, kas attiecas uz manu prasību un rīkojumu pildīšanu, varu teikt, ka tie ir ignorēti. Attieksme ir nihilistiska. Šai darbiniecei nav vēlēšanās ne komunicēt, ne sniegt informāciju, ne atskaitīties. Toties ir raksturīga pilnvaru pārsniegšana. Arī sniedzot informāciju par procesiem, par kuriem man kā iestādes vadītājam būtu iepriekš jāpārliecinās, vai tas tiešām tā ir. Strīķes kundzei tika dots laiks seši mēneši, lai viņa novērstu nepilnības un pārkāpumus savā darbībā. Taču viņa šo laiku izmantoja nevis sava darba uzlabošanai, bet neproduktīvai komunikācijai, arī masu medijos.
Vai komunikācijas problēmas ir tik nopietnas, ka ilggadējs darbinieks ir jāatlaiž no darba?
Te ir tāds moments. Man kā iestādes vadītājam ir jābūt pārliecinātam, ka, teiksim, aizejot atvaļinājumā vai dodoties komandējumā, tie procesi, par kuriem mēs esam izdiskutējuši, izrunājuši un vienojušies, - ka tie arī konsekventi turpināsies. Bet situācija ir tāda, ka es nevaru rast sevī pārliecību par Strīķes kundzi, jo, jūlijā aizejot atvaļinājumā, virkne manu rīkojumu tika atcelti jau nākamajā dienā.
Vai jūsu pārmetumi Strīķei tomēr nav formāli, kā viņa to ir teikusi presei?
Redziet, iestādē strādā vairāk nekā 140 darbinieku, un katram būs savs viedoklis par manu darba stilu. Tomēr slēpšanās aiz epitetiem vai saukļiem nevar būt par pamatu kāda rīkojuma vai prasības nepildīšanai.
Vai tomēr problēma nav tas, ka Strīķe vienmēr ir mēģinājusi uzvesties tā, it kā tieši viņa būtu KNAB priekšniece?
Ziniet, ir bijuši vairāki gadījumi, kad mani mēģināja - neteikšu, ka piespiest, bet varbūt dažos momentos arī piespiest - pieņemt kādus konkrētus lēmumus tā, kā to risinājumu redzēja Strīķes kundze.
Jūs esat pateicis, ka tas ir politisks lēmums no premjera puses.
Jā, es pateicu, ka tas ir politisks lēmums, jo es neuzskatu, ka tas ir balstīts uz juridiskiem argumentiem. Man ir bažas, ka mani argumenti nav pietiekami izvērtēti. Jo tikai 7. janvāra rītā es iesniedzu premjeram paskaidrojumus par Strīķes atlaišanu uz 275 lapām, bet pēc nepilnām četrām stundām tika paziņots, ka lēmums ir atcelts. Turklāt publiskajā telpā jau iepriekš parādījās apgalvojumi, ka premjers, visticamāk, atcels lēmumu. Nemaz nesagaidot manas argumentācijas saņemšanu. Iznāk, ka premjers ir pieņēmis lēmumu tikai uz vienas puses sūdzības pamata. Nevis kā tiesā, kur tiek izsvērti vienas un otras puses argumenti. Tas ir, pirmkārt, vienpusēji izskatīts lēmums. Otrkārt, es uzskatu, ka premjers šajā situācijā ir pārsniedzis savas pilnvaras, iejaucoties tajos lēmumos, kuros viņam atbilstoši likumam ir aizliegts iejaukties.
Sakiet, vai KNAB ir pilnvaras vērtēt paša premjera iespējamos interešu konfliktus?
Jā, protams. Un to mēs periodiski arī darām. Tajā skaitā - pārbaudot ienākumu deklarācijas.
Atgādiniet, vai KNAB kādreiz ir vērtējis arī to situāciju, kādā atrodas premjers Valdis Dombrovskis un viņa padomniece juridiskajos jautājumos Sandra Bukane, ņemot vērā, ka viņus vieno ģimenes bizness?
Tad man ir jāskatās dokumenti par visu biroja darba periodu, bet, ja atmiņa mani neviļ, šis jautājums ir vērtēts.
Jūs minējāt informācijas slēpšanu, kurā varētu būt politiski ieinteresēts premjers. Vai jūs varat paskaidrot vairāk? Strīķe slēptu informāciju, kas nebūtu patīkama Dombrovskim vai Vienotībai?
Es varu pateikt tikai to, ka šajā gadījumā, iejaucoties un pārsniedzot pilnvaras, premjers grauj savu reputāciju. Nu viņš ir aizejošs. Bet viņš velk aiz sevis partiju. Sanāk tā, ka, graujot savas partijas reputāciju un reitingu, viņš Strīķes figūru uzskata par svarīgāku nekā savas partijas lomu. Un tad secinājumi var būt dažādi.
Nu, Strīķe ir viņa partijas ikona. Bet jautājums ir par informāciju, kuru viņa varētu būt slēpusi.
Es pieļauju, ka viņa par katru cenu ir atjaunojama amatā, lai nosargātu sevi un partiju.