Vai nākamā sezona nebūs viena no svarīgākajām karjerā, jo pavasarī beigsies triju gadu līgums ar NHL klubu Tampabejas Lightning?
Jā, nākamā sezona tik tiešām daudz ko izteiks manā turpmākajā karjerā. Es diezgan labi jūtos un esmu optimistiski noskaņots. Tad jau redzēs, kā būs. Man patīk organizācija, kurā esmu nokļuvis.
Kas raisa simpātijas pret Tampabejas Lightning?
Viņi rūpējas par jaunajiem spēlētājiem, ir ieinteresēti, lai mēs attīstītos, un vēlas, lai mēs būtu pirmajā komandā. Varbūt viņi tikai nesteidzas ar mūsu virzīšanu augšup. Es ticu, ka viņi mani ved pareizajā virzienā. Manuprāt, līdz 24 vai 25 gadiem vārtsargam ir jāuzkrāj pēc iespējas vairāk pieredzes, lai zinātu, kā rīkoties izšķirošos brīžos un kā tikt pāri periodam, kad tik labi laukumā neveicas. AHL tam ir domāts, lai kļūtu par stabilu vārtsargu. Šajā līgā ir iespēja analizēt un pieņemt lēmumus. Kā labāk gatavoties un spēlēt, ja, piemēram, ir savainojums. Ko darīt, ja esi emocionāli iztukšots vai arī ja spēle neiet. Pavadītais laiks AHL nenoliedzami ir ļoti vērtīgs.
Pašreizējais Tampabejas pirmais vārtsargs Bens Bišops pēc universitātes vēl četrus gadus rūdījās AHL, līdz beidzot kļuva par stabilu NHL vārtsargu...
Tieši tā. Šī viņam bija tikai otrā pilnā NHL sezona. Varbūt Bišopam klājās grūti AHL, taču viņš izgāja tam visam cauri un tagad ir psiholoģiski stabils vārtsargs.
Tavā gadījumā, iespējams, pat labāk ir būt AHL ar regulāru spēļu praksi nekā epizodiski iziet laukumā NHL?
Jaunam vārtsargam pilnīgi noteikti ir jāspēlē. Aizvadīt, teiksim, desmit spēļu sezonā - tas ir krietni par maz. Protams, mans mērķis ir spēlēt NHL, bet es tēmēju uz NHL ar domu tur palikt ilgāku laiku, nevis tikai vienu sezonu. Tāpēc pašreizējā periodā man ir jānobriest, lai es šai līgai patiešām būtu gatavs.
Kā var spriest, vai darbs rit pareizajā virzienā?
Vienkārši ir jātic tam, saviem spēkiem un visam tam, ko tu dari. Pēc statistikas rādītājiem - šī man nebija labākā sezona, taču, manuprāt, arī tādām sezonām karjerā ir savi plusi, lai zinātu, kā uz to visu reaģēt. Skaidrs, ka ir jākļūst stiprākam.
Kāpēc sezona statistiski nebija tik laba?
Man pietrūkst vēl stabilitātes. Ja gribi kļūt par NHL vārtsargu, no desmit spēlēm deviņās vai, minimums, astoņās ir jādod iespēja komandai uzvarēt. Tas ir normāls NHL vārtsarga ritms, un ir jāiemācās, kā to uzturēt.
Pārsvarā gadījumu NHL ir jābūt gatavam vienai iespējai. Ja neizmantosi, otra var arī nebūt. Pirmā un vienīgā 2013./2014. gada regulārās sezonas spēle bija laba, jo tevi atzina par labāko Lightning sastāvā. Pēc tam vēl divas reizes stājies vārtos Stenlija kausa izcīņā, taču šosezon savu iespēju nesagaidīji...
NHL ir grūti tikt, jo īpaši vārtsargam. Komandā vieta vārtos ir tikai vienam. Tajā mazajā laika periodā ir jāparāda viss, uz ko esi gatavs. Daudziem vārtsargiem šī iespēja nemaz netiek dota.
Kas tev sezonas laikā dod padomus?
Mums AHL komandā (Sirakjūsas Crunch - aut.) ir vārtsargu treneris (Deivids Aleksanders). Man piezvana arī Tampabejas vārtsargu treneris Francs Žans, kurš sezonas laikā nepārtraukti kontaktējas ar mūsu komandas vārtsargu treneri.
Pirmajā sezonā Francs Žans izteicās, ka Gudļevskim esot krietni jāuzlabo spēle ar nūju...
Šosezon visvairāk esmu progresējis, tieši spēlējot ar nūju. Tam pievērsu lielāko uzmanību. Mūsu komandai ir arī tāds spēles stils, ka vārtsargam aiz vārtiem ir jāapstādina visas ripas un pēc tam jāpiespēlē aizsargam, lai mūs nesāktu spiest zonā.
Eiropā vārtsargi tik aktīvi ar nūju nespēlē?
Arī daudzās NHL komandās vārtsargu spēlei ar nūju nepievērš tik lielu vērību.
Tampabejai ir arī raksturīgi, ka visi trīs vārtsargi - Bens Bišops, Andrejs Vasiļevskis un tu - ir liela auguma, virs 190 centimetriem. Bišopam augums ir pat 201 centimetrs.
Jā, viņiem ir sava sistēma, pēc kādiem principiem draftā izvēlēties spēlētājus. Laukuma spēlētāji pārsvarā ir ātri un tehniski, nevis fiziski spēcīgi. Acīmredzot vārtsargiem ir savs standarts - virs 190 centimetriem.
Ņemot vērā auguma parametrus, visiem arī jāspēlē vienā manierē?
Jā, mums trijiem spēles maniere ir puslīdz vienāda.
Aizbraucot uz Ameriku, bija jāsāk spēlēt pilnīgi citādi?
Nedaudz vajadzēja pārslēgties uz citu spēles manieri. Viņi mani mudina atteikties no agresīvā spēles stila, lai es pārsvarā paliktu vārtsarga laukumā. Vienīgi bija jāmācās vairāk spēlēt ar nūju.
No šodienas skatpunkta izvērtējot karjeras attīstību, varbūt vajadzēja visas šīs vārtsargu iemaņas braukt apgūt jau Ziemeļamerikas junioru hokeja līgās?
Pirmkārt, man nebija piedāvājuma. Varēju braukt vienīgi uz NAHL līgu, bet uz turieni es negribēju doties. Otrkārt, lai brauktu prom no Latvijas tajā vecumā ir nepieciešams finansējums. Es arī nevarēju to atļauties, tāpēc vajadzēja palikt Latvijā.
Runājot par naudu, vai ievērojamā atšķirība atalgojumā tomēr nenodarbina prātu - ka NHL vajadzētu tikt pēc iespējas ātrāk? Līgumā ir ierakstīts, ka, šosezon spēlējot NHL, nopelnītu 600 000, savukārt AHL saņēmi 60 000 ASV dolāru.
Pirms Ziemeļamerikas es divas sezonas spēlēju HK Rīga sastāvā Jaunatnes līgā, tāpēc atalgojums AHL mani pilnībā apmierina. Patlaban manā dzīvē naudai nav vēl tik lielas nozīmes. Man ir jāturpina pilnveidoties par labu vārtsargu. Pēc 25 gadiem būs vairāk jāsāk domāt par naudas pelnīšanu. Jāstrādā, lai dabūtu jaunu līgumu.
Situācija Tampabejas klubā, šķiet, nav tev labvēlīga. Pirmajam vārtsargam Bišopam vēl nav trīsdesmit, un savos 28 gados viņš ir uz pacēluma viļņa. Krievam Vasiļevskim ir tikai 20 gadu, un viņš pagājušajā sezonā sevi labi apliecināja. Abiem ir līgumi līdz 2017. gadam. Tikšana Lightning vārtos izskatās diezgan apšaubāma. Citā klubā izredzes, iespējams, būtu lielākas?
Piekrītu, bet tas ir arī man labs izaicinājums. Ja izdosies izsisties uz augšu šajā organizācijā, varēšu iekļūt arī citās NHL komandās. Manuprāt, nopietnā konkurence man nāks tikai par labu.
Ja nākamajā sezonā labi spēlēsi AHL, varbūt pavērsies iespēja pārcelties uz kādu citu NHL komandu...
Tieši tā, līgā ir vēl 30 komandu. Galvenais, ka man dod spēlēt. Tas ir pats svarīgākais.
Tampabejas Lightning ģenerālmenedžeris ir kādreizējā NHL zvaigzne Stīvs Aizermens, kuram ir draudzīgas attiecības ar bijušo Latvijas izlases treneri Tedu Nolanu. Vai ar Aizermenu sezonas laikā arī sanāk kontaktēties?
Es nezinu, kā strādā citi ģenerālmenedžeri, bet viņš pastiprinātu uzmanību pievērš tieši jaunajiem spēlētājiem. Klubam ir tāda politika, ka viņi paši grib izaudzināt lielajai komandai spēlētājus, kurus ir izvēlējušies draftā. Man šķiet, ka sešas reizes pagājušajā sezonā Aizermens atlidoja uz Sirakjūsu, lai noskatītos mūsu spēles. Pēc tam viņš aprunājas ar spēlētājiem.
Aizermenam nav lielākais nopelns, ka tevi izvēlējās Tampabejas Lightning?
Man grūti spriest, jo lielu darbu paveic skauti, kuri skatās spēles. Cik man zināms, bijušais Rīgas Dinamo vārtsargu treneris Mika Tarvainens paaicināja skautus, lai pavēro manas spēles. Pēc viņa iniciatīvas skauti arī skatījās manas spēles 2013. gada pasaules čempionātā. Šovasar satiku Tarvainenu Rīgā, jo viņš apprecēja latvieti.
Daudziem ir priekšstats, ka Nolans tev palīdzēja nokļūt Ziemeļamerikā.
Tajā laikā bija vairākas sakritības. Neapšaubāmi palīdzēja Nolana lēmums uzticēt man vārtu sargāšanu pasaules čempionātā. Kaut kādā ziņā viņu noteikti iedrošināja Artūrs Irbe. Paveicās, ka pēc Edgara (Masaļskis) traumas man pavērās iespēja spēlēt. Jā, bez Nolana es noteikti nenokļūtu Tampabejas organizācijā, jo tad skauti mani spēlējam Helsinkos tā arī neieraudzītu.
Ar Artūru Irbi sazinies sezonas laikā?
Jā, viņš bija atbraucis pie manis uz Sirakjūsu. Deva padomus. Mums ir arī viens aģents Pols Teofanuss.
Kad saprati, ka pavasarī nevarēsi palīdzēt Latvijas izlasei pasaules čempionātā?
Pēc tam kad Tampabeja pārvarēja Stenlija kausa izcīņas otro kārtu. Viņi neatļautos atstāt komandā tikai divus vārtsargus. Drošībai ir vajadzīgi vismaz trīs. Šogad tik tiešām ļoti gribējās braukt uz pasaules čempionātu. Pirmajā Ziemeļamerikas gadā man bija daudz pārbraucienu, daudz jaunu emociju, tāpēc psiholoģiski jutos nedaudz noguris. Šī sezona pagāja mierīgāk. Visu laiku pavadīju Sirakjūsā. Būt kopā ar savējiem un atkal pārstāvēt savu valsti pasaules čempionātā - tas tomēr ir nozīmīgs notikums.
Paliekot Tampabejā, saglabājās cerība iegūt Stenlija kausu. Vienā finālspēlē tevi ierakstīja pieteikumā. Ja Lightning uzvarētu, tavu vārdu iegravētu uz kausa?
Ja godīgi, es pat nezinu. Uzskatu, ka nebiju to pelnījis, lai mans vārds būtu uz kausa. Man pietika ar iegūto pieredzi - redzēt, kā viss notika. Gredzenu es gan labprāt par piemiņu paņemtu (smejas).
Lieliskais sniegums olimpiādē Sočos spēlē ar Kanādu, kad atvairīji 55 no 57 metieniem, radīja plašu rezonansi. Kam ir lielāka nozīme - vienai šādai spēlei vai desmit labām AHL čempionātā?
Ja mēs Sočos būtu uzvarējuši Kanādu, es to spēli nemainītu pret desmit vai divdesmit AHL mačiem. Zaudējums ir zaudējums (ceturtdaļfinālā Latvija piekāpās Kanādai ar 1:2 - aut.).
Pēc cik gadiem skatīsies Eiropas klubu virzienā?
Spiedīšu no sevis ārā maksimumu, lai tiktu NHL. Cīnīšos līdz pēdējai iespējai.
Kad dosies pāri okeānam?
20. jūlijā braukšu uz vienu nedēļu pie vārtsargu trenera Franca Žana. Pēc tam pārbraukšu uz Monreālu, kur kopā ar citiem spēlētājiem Lightning fiziskās sagatavotības trenera vadībā gatavošos Tampabejas kluba lielajai nometnei.